Rīgas pils vēsture un arhitektūra / History and architecture of Riga castle
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) laidis klajā apjomīgu rakstu krājumu "Rīgas pils vēsture un arhitektūra", kurā apkopoti 16 dažādu jomu pētnieku raksti par plašu un daudzveidīgu Rīgas pils vēstures, arhitektūras, arī izpētes un restaurācijas jautājumu loku. Rakstu krājuma autori ir dažādu nozaru speciālisti — gan arhitekti, vēsturnieki un mākslas vēsturnieki, gan arheologi, restauratori, numismāti un citi, viņu vidū arī restaurācijas arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības prezidents Artūrs Lapiņš.
Rīgas pils ir nozīmīgs arhitektūras piemineklis ne tikai Latvijas, bet arī plašākā reģionālā mērogā. Ēkas restaurācija un rekonstrukcija ļāvusi pilnveidot zināšanas par pili, to padziļināti pētīt, tostarp gatavojoties jauno muzeja ekspozīciju izveidošanai pilī. Rakstu krājuma ievadā LNVM direktors Arnis Radiņš norāda, ka, "(..) neraugoties uz to, ka Rīgas pils vēsture ir raisījusi pietiekami lielu pētnieku interesi, visus savus noslēpumus tā nebūt nav atklājusi. Rīgas pils reģenerācijas projektu izstrādes laikā tika veikti arheoloģiskie, arhitektoniskie, vēsturiskie u. c. izpētes darbi. To laikā atklājās jaunas liecības par pils vietu pirms tās uzcelšanas un pils 14.–21. gs. vēstures slāņiem. Rakstu krājuma autori ar saviem darbiem ir būtiski papildinājuši Rīgas pils vēstures mozaīku."
Rakstu krājumā detalizēti analizēti rekonstrukcijas darbos jaunatklātās Rīgas pils kapelas freskas materiāli un pigmenti, sīkāk analizēti pārbūves darbos atsegto koka konstrukciju dendrohronoloģiskās datēšanas rezultāti, kas pirmoreiz sniedz precīzas ziņas par starpstāvu pārseguma iebūvēšanas laiku pils ēdamzālē jeb remterī — tas noticis ap 1743.–1744. gadu. Nesen atjaunotā remtera arhitektūrai un vēsturei veltīti vēl divi krājuma raksti, kuros izvirzīti jauni pieļāvumi gan par ēdamzāles pārbūves hronoloģiju, gan arī tās vēsturisko logu izskatu — to sākotnējais risinājums, visticamāk, atšķīries no līdzās esošās pils kapelas logiem. Vairāki raksti veltīti arī pils un apkārtnes vēsturiskajām rekonstrukcijām, citastarp pirmoreiz piedāvājot arī jaunus Ilmāra Dirveika veidotos pils rekonstrukcijas zīmējumus, kas tapuši jaunajām muzeja ekspozīcijām. Vairāki krājuma raksti veltīti arī 19. un 20. gadsimta vēstures pagriezieniem.
