Sīnāja gobelēns

“Viens no visrūpīgāk glabātajiem amerikāņu literatūras noslēpumiem, tikai šauram lokam zināmā Edvarda Vitmora romāni ir kā hašiša pudiņa biķeri: pikanti, tumši, gardi, reibinoši, tie smīdina un izraisa atklāsmes, tie ir nedaudz savādi un nedaudz bīstami.” Toms Robinss “Edvards Vitmors bija viens no maģiskā reālisma lielmeistariem. Tas, ka viņa dzīves laikā viņa darbi neiemantoja slavu, ir kauns un izsmiekls. Viņš patiešām ir viens no nedaudzajiem rakstniekiem, ko man dzīvē ir gadījies sastapt, kuri ar saviem stāstiem māca ieraudzīt pasauli ar citām acīm, ar citu sirdi, bet vislabākais ir tas, ka viņš liek tavai dvēselei augt. Kaut arī viņa vairs nav starp dzīvajiem, ir pēdējais laiks, lai pasaule viņam par to atlīdzinātu. Toms Robinss? Džons Ērvings? Pat Dievs Vonnegūts – aizmirstiet! Lasiet Vitmoru.” Džonatans Kerols Edvards Vitmors (1933—1995) studēja Jēlas universitātē, iestājās jūras kara flotē un dienēja Japānā, bet pēc tam kā CIP aģents strādāja Tālajos un Vidējos Austrumos un Eiropā. Vēl viņš paspēja būt laikraksta direktors Grieķijā, strādāja apavu fabrikā Itālijā un Lindseja administrācijas laikā apkaroja narkotikas Ņujorkā. 'Jeruzālemes kvartetu' viņš rakstīja no 1977. līdz 1987. gadam, dzīvodams te Ņujorkā, te Jeruzālemē. Svētās Pilsētas vilinājums, tuksneša solījumi, mīlestības apstulbinošā daudzveidība, laikam atdāvinātas cerības un misēkļi, košais, tumšais neuzvaramu sapņu un dilstošu dienu gobelēns: no haosa izaudināts veselumus, no desmitgadēm tapis laikmets. Aklā pasakas, ko pierakstījis plānprātiņš. Tāda ir Bībeles cilme šajā reibinoši piedauzīgajā, mulsinošajā stāstā, kas saausts no neprātīgām odisejām. Albāņu valodnieks un fanātisks trapistu mūks Skanderbegs Vallenšteins uzduras senākajai Bībelei zemes virsū, atklāj, ka tā noliedz itin visas reliģiskās patiesības, kuras jebkad par tādām atzītas, un, glābdams ticību, uzraksta pats savu Bībeli, bet oriģinālu norok Jeruzālemē. Bībeles meklējumos, kas gadsimtu iepriekš aizsākušies Sīnājā, gadu desmitā pirms Otrā pasaules kara savijas četru neparastu cilvēku likteņi. Izcilais botāniķis Plantagenets Strongbovs ir septiņarpus pēdu garš angļu lords, kas 1840. gadā nozūd kaut kur Sīnājā ar lupu rokā un saulespulksteni ap gurniem, bet atrodas pēc četrdesmit gadiem, kļuvis par arābu svētnieku, sarakstījis monogrāfiju par Levantes seksu 33 sējumos, un, nevienam nezinot, nopērk Osmaņu impēriju. Sterns ir vizionārs, kas ziedo savu dzīvi tam, lai Vidējos Austrumos būtu valsts, kurā kopā dzīvotu ebreji, arābi un kristieši. Hadžam Hārūnam, kurš valkā aprūsējušu krustnešu bruņucepuri, vecpilsētā pieder senlietu pārdotava un viņš jau trīstūkstoš gadu aizstāv Jeruzālemi pret iebrucējiem. Džo O'Salivans Bīrs ir īru brīvības cīnītājs un ar gigantisku akmens skarabeju slepus ieved Svētajā Zemē ieročus.