Sarunas ar Sīko

Dzirksteļojošs un nemieru uzjundošs teksts, kas necenšas patikt, bet trāpa tieši līdz kailiem nerviem. Šī ir atklāta, bezkompromisu saruna ar sevī patvērušos bērnu — Sīko — kurā tiek lau ztas ierastās ērtības un iedibinātie priekšstati. Atmiņu, minējumu un ilūziju slāņi te sajaucas ar sapņu un murgainu vīziju plūdumu, lai izgaismotu to, ko visbiežāk slēpjam: paša pieredzes serdi un patiesības slāpes.

Teksta ritms ir straujš un pulsējošs, valoda — asa, trāpīga, reizēm maigi poētiska, citkārt nežēlīgi precīza. Blakus Sīko parādās arī citi tēli un balsis — Džindžo, Juhu — kā iekšējie ceļabiedri, kas mudina uzdot neērtus jautājumus un ieturēt skatu tur, kur visvairāk gribas novērsties. Te notiek nepārtraukta svārstīšanās starp noliegumu un apstiprinājumu, starp atmiņu patiesību un to, ko izdoma cenšas pārrakstīt.

Tā ir grāmata tiem, kuri nebaidās domāt līdz galam un ielaist tekstā savu elpu. Ja, lasot, uzplaiksnīs atpazītas atmiņas un sajūta, ka starp rindiņām pulsē īsta dzīvība, Sīko kļūs bīstami tuvs — un tieši tur sākas dziedinošā saruna.