Raksti. 1. sējums. Dzeja

Jānis Rokpelnis ir viens no savas paaudzes spožākajiem latviešu dzejniekiem, un viņa ieguldījums literatūras attīstībā, kurā iekļaujams arī vērtīgs redaktora, atdzejotāja, esejista un rakstnieka pienesums, primāri saistāms ar latviešu dzejas valodas iespēju paplašināšanu. Rokpeļņa rakstu 1. sējums ļauj izsekot izcila dzejnieka rokraksta attīstībai vairāku gadu desmitu griezumā — no nepadomiskās agrīnās jaunrades līdz kristīgajam pavērsienam deviņdesmitajos un mākslinieciski augstvērtīgajiem mūsdienu darbiem —, papildus sniedzot iespēju iepazīties ar jaunāko dzejas krājumu “Etc.” Šajā izdevumā apkopots viss grāmatās publicētais, kā arī būtiskākais, kas palicis ārpus krājumiem, tostarp — alter ego Jāņa Kanālmalieša sacerējumi un krievu valodā radītie teksti, kas kopā demonstrē Rokpeļņa radošās biogrāfijas daudzveidību.

Sējuma priekšvārdā Kārlis Vērdiņš raksta: “Visu Rokpeļņa dzejas ceļu iespējams uzlūkot par vienu lielu paradoksu: lai arī viņa darbi daudzējādā ziņā saglabājuši iezīmes, kuras bijušas raksturīgas jau agrīnajiem dzejoļiem, katra jauna desmitgade ienes kaut ko jaunu Rokpeļņa attiecībās ar dzeju, un šīs izmaiņas izriet tiklab no meklējumiem poētikā, kā arī no mainīgās realitātes.”

Rakstus plānots turpināt ar otro sējumu, kurā apkopota Jāņa Rokpeļņa proza un publicistika.

"Kārtojot Jāņa Rokpeļņa rakstu dzejas sējumu, jutos tā, it kā piedalītos kādā privātā un prestižā dzejas meistarklasē, kurā cits pēc cita seko meistarīgi paraugdemonstrējumi lirikā, ironijā, paradoksos, atskaņās un domas ietilpībā. Tas, protams, liek apjaust pašam savu mazumu, bet vienlaikus — arī cilvēka garīgo kapacitāti. Esmu Jāņa grāmatas pārlasījis ar apbrīnu un sajūsmu, nereti pie sevis noelšot kaut ko par ģenialitāti, bet patiesībā mani daudzinājumi nemaz nav vajadzīgi, ko pierāda fakts, ka viņa pirmo grāmatu dzejoļus joprojām var lasīt kā svaigus un laikmetīgus poētiskās valodas paraugus, bet vēlīnās grāmatas kritiķi dēvē par jaunām virsotnēm. Tā ir dzeja ilgdzīvotāja, kurā nav lieku izskaistinājumu vai izlikšanās. Groteska dzeja, no kuras mācīties, ka rozēm nepieciešami sūdi, lai plauktu. Ceru, ka šis sējums sniegs ne vien spilgtu estētisku un garīgu baudījumu, bet arī stiprinās Jāņa Rokpeļņa pozīciju 20. un 21. gadsimta latviešu dzejas slavas zālē."
Ivars Šteinbergs