Krāsas un to nozīme baltu 3.-13.gadsimta apģērbā

Latvijas Nacionālais kultūras centrs izdevis Dr.art. Ievas Pīgoznes pētījumu “Krāsas un to nozīme baltu 3.-13.gadsimta apģērbā”.

Tautastērps pēdējos simts gados ir ieņēmis īpašu lomu latviešu dzīvē - tas ir viens no kultūras mantojuma un nacionālās pašapziņas simboliem, tā valkāšana svētkos tiek uzskatīta par goda lietu. Arvien biežāk, īpaši pēdējo divdesmit gadu laikā, tradicionālā tautastērpa vietā cilvēki izvēlas darināt un valkāt seno tērpu jeb dzelzs laikmeta un agro viduslaiku apģērbu. Lielāka interese rada arī pastiprinātu pieprasījumu pēc zinātniski pamatotas informācijas par 3. – 13. gadsimta ģērbšanās kultūru Latvijas teritorijā.

Pētījumā analizētas krāsas, kādas sastopamas baltu 3. – 13.gs. apģērba tekstīlijās mūsdienu Latvijas teritorijā. Krāsas apskatītas trīs aspektos: kādas tās varētu būt bijušas, kādā veidā varētu būt tikušas iegūtas, kāda varētu būt bijusi krāsu nozīme apģērbā.

Grāmata ir zinātnisks pētījums apģērba vēsturē. Autore dalās zināšanās, ko par apģērbu un tā krāsām ir izdevies iegūt, sakārtojot, sistematizējot un analizējot arheoloģiskos, etnogrāfiskos un folkloras avotus.

“Ārpus šī pētījuma ir palikusi abu visbiežāk latviešu folkloras tekstos pieminēto krāsu – baltās un melnās – izzināšana. Galvenokārt tādēļ, ka tās nav konstatētas vilnas audumos senajā apģērbā, arī tādēļ, ka tās nav tikušas krāsotas – baltā nekad, melnā līdz 19. gadsimtam. To nozīmes mūsu folklorā ir izgājušas garu attīstības ceļu un plaši sazarojušās: no baltās kā nāves un melnās kā zemes un dzīvības krāsas akmens laikmetā līdz baltajai kā tīrības un mīļuma, bet melnajai kā netīrības un nelabā krāsai. Krāsas nozīme ir simbols, un jo senāks simbols, jo vairāk tam nozīmju,” stāsta autore.

Ieva Pīgozne ir mākslas zinātņu doktore, kultūrvēsturniece, latviešu apģērba un apavu vēstures un valkāšanas tradīciju Latvijā pētniece.