Main image
Click to view image in fullscreen
![]()
13,95 €
Dienvidkurzemes adītās jakas
Produkta informācija
Izdevējs:
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
ISBN:
9789934528316
Izdošanas gads:
2019
Valoda:
latviešu
Platums x garums x augstums, mm:
170 x 200 x 20
Svars (kg):
0.50
Iesējuma veids:
Mīkstie vāki
Apraksts
Grāmatā “Dienvidkurzemes adītās jakas” apkopota pamatinformācija par jakām Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā, izveidoti nelieli jaku apraksti un jaku rotājumu zīmējumi, kā arī sniegtas pamatzināšanas jaku tehniskajā adīšanā. Izdevumā apkopotā informācija varētu kļūt par iedvesmas avotu savas, individuālās jakas adīšanā.
Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena stāsta:” Ideja veidot izdevumu “Dienvidkurzemes jakas” radās jau 2010.gadā, kad bija iepazīti Rucavas cimdi un Rucavas robiņi un 2011.gadā notika pirmais seminārs, kas bija veltīts Rucavas jaku izpētei un adīšanai. Arī Rucavas tradicionālas kultūras informācijas centrs iesaistījās jaku adīšanā un izpētē. 2013.gadā Igaunijas tautas mākslas biedrības rīkoja starptautisku konferenci “Adītās jakas un džemperi apkārt Baltijas jūrai”. Konferencē bija iespēja iegūt plašu informāciju par adījumiem valstīs, kuras izvietotas apkārt Baltijas jūrai. Konferencē tika nolasīts referāts par “Dienvidkurzemes jakām Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā” un tas bija pirmais solis ceļā uz izdevuma nepieciešamību.”
Skaisti. Silti. Tautiski. Vismaz ar trim apzīmētājiem var raksturot Dienvidkurzemes adīto jaku krāsaino rotājumu vēsturiski estētisko un apģērba gluži praktisko nozīmi. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma Apģērba un tekstila kolekcijā glabājas septiņas tīkla patenta adījumā darinātas jakas. Šādu jaku izplatība aizsākusies 19. gadsimta otrajā pusē nelielā jūras piekrastes teritorijā Latvijas rietumos, divos Dienvidkurzemes blakuspagastos – Nīcā un Rucavā. Muzeja krājumā esošo jaku precīzs darināšanas laiks nav nosakāms. Pēc pierakstītajām ziņām pieļaujams, ka tās darinātas 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā. Šāda veida jakas nēsāja pie tradicionālā apģērba arī 30. gados un vēlāk. Nīcā un Rucavā tradicionālais apģērbs visilgāk saglabāja savas goda apģērba funkcijas – vēl 20. gadsimta 30. gados, bet vecākās paaudzes vidū – pat pēc II pasaules kara. Jakas adītas vienkrāsainas, no brūni pelēkas, baltas un melnas vilnas dzijas. Adījuma raksta reljefs jaku iekšpusē liecina, ka tās adītas divos atšķirīgos tīkla patenta adījuma variantos. Tās darinātas augumam pieguļošas ar paplatinājumu no jostas vietas, garām, šaurām piedurknēm, nelielu stāvu apkaklīti, un rotātas ar krāsainām dekoratīvajām joslām. Jakas aizdarītas ar metāla āķiem vai pogām.
Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena stāsta:” Ideja veidot izdevumu “Dienvidkurzemes jakas” radās jau 2010.gadā, kad bija iepazīti Rucavas cimdi un Rucavas robiņi un 2011.gadā notika pirmais seminārs, kas bija veltīts Rucavas jaku izpētei un adīšanai. Arī Rucavas tradicionālas kultūras informācijas centrs iesaistījās jaku adīšanā un izpētē. 2013.gadā Igaunijas tautas mākslas biedrības rīkoja starptautisku konferenci “Adītās jakas un džemperi apkārt Baltijas jūrai”. Konferencē bija iespēja iegūt plašu informāciju par adījumiem valstīs, kuras izvietotas apkārt Baltijas jūrai. Konferencē tika nolasīts referāts par “Dienvidkurzemes jakām Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā” un tas bija pirmais solis ceļā uz izdevuma nepieciešamību.”
Skaisti. Silti. Tautiski. Vismaz ar trim apzīmētājiem var raksturot Dienvidkurzemes adīto jaku krāsaino rotājumu vēsturiski estētisko un apģērba gluži praktisko nozīmi. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma Apģērba un tekstila kolekcijā glabājas septiņas tīkla patenta adījumā darinātas jakas. Šādu jaku izplatība aizsākusies 19. gadsimta otrajā pusē nelielā jūras piekrastes teritorijā Latvijas rietumos, divos Dienvidkurzemes blakuspagastos – Nīcā un Rucavā. Muzeja krājumā esošo jaku precīzs darināšanas laiks nav nosakāms. Pēc pierakstītajām ziņām pieļaujams, ka tās darinātas 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā. Šāda veida jakas nēsāja pie tradicionālā apģērba arī 30. gados un vēlāk. Nīcā un Rucavā tradicionālais apģērbs visilgāk saglabāja savas goda apģērba funkcijas – vēl 20. gadsimta 30. gados, bet vecākās paaudzes vidū – pat pēc II pasaules kara. Jakas adītas vienkrāsainas, no brūni pelēkas, baltas un melnas vilnas dzijas. Adījuma raksta reljefs jaku iekšpusē liecina, ka tās adītas divos atšķirīgos tīkla patenta adījuma variantos. Tās darinātas augumam pieguļošas ar paplatinājumu no jostas vietas, garām, šaurām piedurknēm, nelielu stāvu apkaklīti, un rotātas ar krāsainām dekoratīvajām joslām. Jakas aizdarītas ar metāla āķiem vai pogām.
Lasītāju atsauksmes
Līdzīgas grāmatas
