Mentu zaņķis

Lato Lapsas grāmata "Mentu zaņķis" turpina viņa iepriekšējo darbu tradīciju – asa kritika, skandalozi atklājumi un provokatīvs stils. Autors piedāvā skarbu skatījumu uz Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbību, uzsverot sistēmas korupciju un tiesiskuma problēmas. Tomēr, lai gan grāmata ir saistoša un labi uzrakstīta, tai piemīt būtisks trūkums – ne visi apgalvojumi ir pietiekami pierādīti, un Lapsas interpretācija bieži vien ir subjektīva.

Autors izmanto asu, ironisku un dažkārt pat tendenciozu valodu, kas liek lasītājam aizdomāties, bet vienlaikus rada jautājumus par objektivitāti. Daļa grāmatā minēto gadījumu balstās uz netiešiem secinājumiem, anonīmiem avotiem vai faktiem, kurus var interpretēt dažādi. Tas var radīt iespaidu, ka Lapsa vairāk cenšas veidot stāstu pēc savas versijas, nevis sniegt līdzsvarotu un pamatotu analīzi.

Lai gan "Mentu zaņķis" ir interesanta un provocējoša lasāmviela, lasītājam vajadzētu saglabāt kritisko domāšanu un neuztvert visu rakstīto kā absolūtu patiesību. Tā ir drīzāk autora skatījuma interpretācija nekā neapstrīdama realitāte.