Melnā suņa kabinets
Romāns "Melnā suņa kabinets" uzdod jautājumus par cilvēciskā robežām cilvēkā un atgādina – dzīvē bieži lietas nav tādas, kā izskatās... Tekstos suņi var arī neparādīties, bet tie vienmēr ir fonā, tuvumā. Dzīvnieki ir žēlojami, bet dzīvniekus sāpinoši cilvēki – nožēlojami. Par to vajag rakstīt ne tikai skaistas pasakas, bet arī pavisam nopietni. Ar cilvēku iepazīstoties, man svarīgāk par viņa vārdu ir dzirdēt, kā viņš stāsta par suni, kurš viņam bijis, ir vai būs nākotnē...