Māra Salēja ceturtā grāmata ir tapusi, šķiet, tajā laikā un telpā, kurā mērvienībām zūd jēga.
Un tikai pierakstīt ieradusies šurp – kur ir toņi un pārejas, siltuma un stundu mērvienības un kur pat mūziku iespējams uz brīdi piestiprināt lapām. Kāds skaitīs motīvus, kāds runās dzejoļus, kāds gribēs dzirdēt vienu un pusbalsī, kāds – spilgtu un īsu kliedzienu tumsā. Kāds – pirmoreiz ieraudzīt debesis kustamies visā augumā. Un tas te ir – nebaidoties vārdu lieluma vai sīkuma.
Ingmāra Balode

Kā pirms pērkona