Dzīve, narkotikas un rokenrols

Vilim Lācītim jauna grāmata, biogrāfisks, dokumentāls un tomēr dzīvīgs, ieintriģējošs un ļoti enerģētisks romāns, šoreiz par veciem laikiem — par deviņdesmitajiem un divtūkstošo sākumu. “Dzīve, narkotikas un rokenrols” būs interesanta tiem, kam patika Lācīša debijas romāns “Stroika ar skatu uz Londonu” un tās turpinājums, 2023. gadā iznākusī “Oxforda ar skatu uz universitāti”, gan tiem, kam mūzikas andergraunds varbūt šķiet sveša, uz viņiem neattiecināma joma. Šoreiz stāsts ir par notikumiem pirms Lācīša pārcelšanos uz Angliju, tātad varētu teikt, ka šī ir triloģijas pirmā daļa. Celtniecības vietā tagad centrālā tēma ir mūzika un tās spēlēšana, turklāt divās paralēlās pasaulēs: paša Lācīša piedzīvojumi sviestrokā, kā arī atmiņas par piedzīvojumiem ar senu draugu Rolandu Ūdri — Ūdrīti no grupas The Hobos.

Grāmata varētu būt interesanta arī tiem, kam patika Ilonas Balodes grāmatas “Rīga-Pekina” un “Ielu muzikantu piezīmes”. Visas trīs vieno Rolanda Ūdra tēls, tomēr, ja Balode apraksta savas un Ūdrīša gaitas pēc abu iepazīšanās 2009. gadā, tad Lācītis vairāk fokusējas uz senākiem notikumiem, vēl pirms bija sākušies The Hobos, gan pietiekamu uzmanību pievēršot arī grupas slavas laikiem un dzīvei “pēc”.

Grāmatā vēstīts arī par citām blicēm, kā sviestrokeriem “Pupociklu Vasara”, kurā reiz bungas spēlējis Pēteris Helmss no “Aparāta”, un kuras sastāvā autors mēdz uzstāties joprojām. Pieminētas roka kafejnīca “Saksofons” un Pasaku māja “Undīne”, kā arī pa laikam iepīts kāds stāsts par personāžiem, ko varēja sastapt šajās nu vairs neesošajās andergraunda mūziķu pulcēšanās vietās.

Šajā grāmatā daudz uzmanības veltīts sviestroka spēlēšanai un vētrainajai jaunībai, taču ne tikai. Nu jau sešus gadus Lācītis dzīvo Kanādā, kur, ieguvis psihoterapeita kvalifikāciju, cenšas pārvērst jaunības dulluma pieredzi palīdzībā cilvēkiem, kuri cīnās ar mentālas dabas izaicinājumiem un atkarībām — tāpēc vārds “narkotikas” nosaukumā nav ne joks, ne koķetērija, tā ir būtiska un visai nozīmīga grāmatas vēstījuma šķautne nopietnām pārdomām. Grāmata ir ne tikai atskats uz jautro un bēdīgo jaunību, bet arī mēģinājums reflektēt par piedzīvoto no nobriedušākas pozīcijas, ko formējusi dzīves un darba pieredze. Tomēr, kā jau Lācītis, autors,
joprojām labvēlīgas ironijas pilns, palaikam mīļi pavīpsnā par mūsu katra centieniem risināt dzīves lielās problēmas un atgādina — humors ir universālas zāles pret jebkuru kaiti.

Grāmata tapusi, konsultējoties ar veselu pulku cilvēku, un lielā mērā ir gan autora, gan daudzu citu draugu dāvana Ūdrītim. 

“Šis ir biogrāfisks vēstījums par autora un viņa laikabiedru dzīvi. Tajā vijas vairākas stāsta līnijas. Lācīša paša piedzīvojumi, atmiņas par mūziķi Rolandu Ūdri jeb Ūdrīti, ar kuru autoru vieno jaunības dienu draudzība, kas noturīga joprojām, kā arī laikmeta notikumu un strāvojumu apraksts. Lācītis ir perestroikas bērns, kas paguvis pieaugt PSRS un pieaugušā dzīvi būvējis jau pēc Dzelzs priekškara sabrukšanas, vispirms brīvajā Latvijā un pēc tam jau Rietumos. Cilvēks ar katru kāju citā laikmetā. Neatņemama šī stāsta sastāvdaļa ir mūzika, jo Lācītis jeb Sniegs ir viens no sviestroka žanra spēlētājiem Latvijā. Taču visinteresantākais ir tas, ka mums beidzot ir iespēja ieraudzīt paša Lācīša patieso Es, kas līdz šim uz mums slepus lūkojies no viņa radīto romānu tēlu drapērijām.” — Ilona Balode, aktrise, mūziķe un rakstniece

“Mūzika un apreibināšanās vienmēr tikušas pieminētas līdzās, un autors bez liekas moralizēšanas mēģina rast loģisku izskaidrojumu, kāpēc gan tā, visai detalizēti aprakstot paša un citu grāmatas varoņu piedzīvojumus, emocionālo pieredzi, secinājumus un sekas, ko tas viss var izraisīt, ja kaut kas noiet greizi. Grāmatā sniegts līdz šim aptverošākais gadu tūkstošu mijā īsi uzmirdzējušās latviešu rokgrupas The Hobos un tās talantīgā līdera, teju visas vienam cilvēkam iespējamās pieredzes izmēģināt gatavā Rolanda Ūdra muzikālās darbības un nekad neatrodamo atbilžu meklējumu pārskats un analīze.” — Uldis Rudaks, mūzikas žurnālists un rakstnieks