Divatā ar tautasdziesmu. Folklora latviešu komponistu iztēlē un skaņdarbos

Muzikologs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr.Art. Arnolds Klotiņš šajā populārzinātniskajā darbā stāsta par latviešu komponistu attiecībām ar tautas garamantām, sevišķi par tautas melodiju un to muzikālo un estētisko īpašību pārtveri un pārveidi akadēmiskajā mūzikā. Šādu tautas mūzikas profesionālu apdaru vai citādi ietekmētu kompozīciju kopš celmlauža Jāņa Cimzes aranžējumiem līdz 20. gadsimta beigām ir latviešu skaņu mākslā liels, stila un satura ziņā bagātīgs krājums.

Daudz šajā darbā lietots jēdziens folklorisms, ar to saprotot folkloras izmantojumu visdažādākajās kultūras un dzīvesdarbības formās, šajā gadījumā – mūzikā, arī atsevišķu komponistu darbībā. Absolūtais vairākums no Latvijā pierakstītā un komponistu izmantotā folkloras materiāla pieder pie zemturu tradicionālās kultūras mantojuma. Tas ir bijušās zemnieku kopienas jeb saimes dzīves daļējs atspulgs un satur šīs dzīves īpašo garīgo gaisotni. Kad šajā darbā lietots jēdziens folklorisks, resp., folkloriska mūzika, tad ar to jāsaprot galvenokārt minēto konkrēto muzikālo parametru klātbūtne skaņu valodā, kā arī zināmos gadījumos – emocionālās uztveres objektīvisms. Folkloras materiāla tvērums profesionālajā mūzikā nebūt nepadara atbilstošo skaņdarbu tikai tautisku vai latvisku, bet spēj raisīt visdažādāko un visai komplicētu estētisko saturu, resp., pārdzīvojumu – atkarībā no komponista individuālā un no mūzikas vēsturiskā stila. Tieši šī estētiskā satura un tā vēsturiskās attīstības analīze ir pētījuma mērķis. Līdzās vēsturiskam ieskatam īpašu vērību pelna latviešu mūzika posmā pēc valsts neatkarības atgūšanas, kad t. s. folkloras kustības ietekmē mūsdienās vērojams visai izvērsts un daudzveidīgs tautas mūzikas traktējums gan amatieru, gan profesionālās mūzikas dzīvē. Taču šo procesu apkopojoša analīze pēdējos gadu desmitos nav notikusi. Īpašai lasītāju interesei pielikumā ir ievietoti nošu piemēri.
Izdevums sniedz orientierus mūsdienu latviešu mūzikas dzīves un jaunrades komplicētajā, bet analītiskās domas vēl nepietiekami apkoptajā ainavā, vēstot par folkloras izmantojuma attīstību un mūsdienu situāciju latviešu komponistu skaņdarbos.