Dens Brauns – rakstnieks, kurš lika miljoniem lasītāju apšaubīt vēsturi

Klajā nākušas jaunās grāmatas latviešu valodā: "Da Vinči kods" un "Eņģeļi un dēmoni". Šie romāni kļuvuši par vieniem no visu laiku pārdotākajiem trilleriem. Tie izraisīja milzīgas diskusijas visā pasaulē, bet vienlaikus padarīja Denu Braunu par vienu no atpazīstamākajiem mūsdienu rakstniekiem. Tomēr pats autors ir daudz noslēpumaināks nekā viņa radītie varoņi...

Viņš nemaz negrasījās kļūt par rakstnieku

Dens Brauns dzimis 1964. gadā Ekseterā, Ņūhempšīras štatā. Viņa ģimene bija cieši saistīta ar izglītību – tēvs bija ievērojams matemātikas profesors un mācību grāmatu autors, bet māte profesionāla baznīcas ērģelniece un garīgās mūzikas komponiste. Tieši šī neparastā vide vēlāk kļuva par vienu no viņa rakstniecības pamatiem. Matemātikas loģika no tēva un reliģijas simbolika no mātes vēlāk saplūda viņa romānos. Taču jaunībā Dens Brauns sapņoja nevis par grāmatām, bet gan par mūziku. Maz cilvēku zina, ka 20. gadsimta 90. gados Dens Brauns mēģināja veidot mūziķa karjeru. Viņš pārcēlās uz Losandželosu, ierakstīja vairākus albumus un pats rakstīja dziesmas. Panākumi gan izpalika. Vēlāk viņš atzinis, ka tieši neveiksmīgā muzikālā karjera viņu netieši aizveda līdz rakstniecībai. Interesanti, ka arī vēlāk, jau būdams slavens rakstnieks, viņš turpināja komponēt mūziku savam priekam.

Liktenīgā tikšanās ar sievu

Losandželosā viņš iepazinās ar mākslas vēsturnieci un gleznotāju Blythe Brown (dzimusi Ņūlona). Viņa bija gandrīz divpadsmit gadus vecāka par Denu Braunu, taču tieši viņa kļuva par vienu no galvenajiem cilvēkiem autora dzīvē. Blaita ne tikai kļuva par viņa sievu, bet arī par pirmo redaktori, pētnieci, menedžeri un iedvesmotāju. Daudzi literatūras pētnieki uzskata, ka bez viņas palīdzības "Da Vinči kods" nekad nebūtu tapis tāds, kādu to pazīstam šodien.

"Da Vinči kods" mainīja viņa dzīvi vienas nakts laikā

Līdz 2003. gadam Dens Brauns bija salīdzinoši maz zināms autors. Pēc "Da Vinči koda" iznākšanas viss mainījās. Grāmata kļuva par pasaules mēroga fenomenu. Tā tika tulkota desmitiem valodu, pārdota vairāk nekā 80 miljonos eksemplāru un vairākus gadus atradās bestselleru sarakstu augšgalā. Neparasti bija arī tas, ka lasītāji sāka masveidā apmeklēt vietas, kurās risinās romāna notikumi – Parīzes Luvru, Londonas Tempļa baznīcu, Roslinas kapelu Skotijā un citas. Dažas no šīm vietām piedzīvoja tūristu pieplūdumu, kāds iepriekš nebija pieredzēts.

Kāpēc viņa grāmatas izraisa tik daudz diskusiju?

Rakstot romānus, Dens Brauns vienmēr balstās reālos vēstures faktos, mākslas darbos, arhitektūrā un reliģijas simbolos. Taču viņš tos savieno ar izdomātu sižetu. Tieši šī robeža starp realitāti un fantāziju kļuvusi par vienu no viņa rakstniecības vizītkartēm. Lasītāji pēc grāmatu izlasīšanas bieži sāk pētīt Leonardo da Vinči gleznas, Vatikāna vēsturi, masonus, templiešus vai senus manuskriptus.

Profesors Lengdons nebūt nav nejaušs tēls

Galvenais varonis Roberts Lengdons ir Hārvarda universitātes simbolikas profesors. Dens Brauns atzinis, ka Lengdonā ielicis daļu no sevis. Arī autoru fascinē simboli, māksla, arhitektūra un seni noslēpumi. Rakstot viņš pats daudz ceļo, fotografē baznīcas, muzejus un vēsturiskas vietas. Tieši tāpēc viņa romānu vide šķiet tik pārliecinoša.

Rakstīšana sākas četros no rīta

Viens no interesantākajiem faktiem par Denu Braunu ir viņa darba režīms. Viņš gadiem ilgi cēlies ap četriem no rīta, jo uzskata, ka tieši agrās stundas ir visražīgākās. Rakstot viņš regulāri izmanto smilšu pulksteni. Kad smiltis izbirst, viņš pieceļas, pavingro vai izdara atspiešanos, lai uzturētu možumu. Šis paradums saglabājies jau daudzus gadus.

Lai gan Dens Brauns ir viens no slavenākajiem rakstniekiem pasaulē, viņš vienmēr centies sargāt savu privāto dzīvi. 2019. gadā viņš un Blaita Brauna izšķīrās pēc vairāk nekā divdesmit kopā pavadītiem gadiem. Pēc šķiršanās plašsaziņas līdzekļos izskanēja arī juridiski strīdi par autoratlīdzībām un īpašumiem. Pats rakstnieks par šo dzīves posmu publiski runā ļoti maz. Viņš dod priekšroku tam, lai uzmanības centrā būtu viņa grāmatas, nevis personīgā dzīve.

"Eņģeļi un dēmoni" – romāns, kas gandrīz palika nepamanīts

Interesanti, ka "Eņģeļi un dēmoni" tika izdots vēl pirms "Da Vinči koda". Sākotnēji tas neguva īpaši lielu ievērību. Tikai pēc "Da Vinči koda" milzīgajiem panākumiem lasītāji atgriezās pie šī romāna, un tas kļuva par vēl vienu starptautisku bestselleru. Mūsdienās daudzi uzskata, ka tieši "Eņģeļi un dēmoni" ir vēl dinamiskāks un spriedzes pilnāks par "Da Vinči kodu".

Daži interesanti fakti par Denu Braunu:
Bērnībā viņa mājās līdzās pastāvēja zinātne un reliģija – divas tēmas, kas vēlāk kļuva par viņa romānu pamatu.
Pirms rakstnieka karjeras viņš mēģināja kļūt par profesionālu mūziķi.
Pirmie romāni neguva lielus panākumus.
Rakstīšanas laikā viņš regulāri izmanto smilšu pulksteni un fiziskas pauzes.
Viņa grāmatas pārdotas vairāk nekā 250 miljonos eksemplāru visā pasaulē.
"Da Vinči kods" izraisīja vienu no lielākajām diskusijām mūsdienu literatūrā par reliģiju, vēsturi un mākslu.
Viņa darbi tulkoti vairāk nekā 50 valodās.
Rakstnieks, kurš iemācīja lasītājiem skatīties dziļāk

Dena Brauna romāni nav tikai trilleri. Tie rosina interesi par mākslu, arhitektūru, simboliem, vēsturi un reliģiju. Pat ja daļa sižeta ir autora iztēles auglis, viņš panācis ko reti kuram rakstniekam izdodas – pēc grāmatas aizvēršanas lasītājs turpina meklēt atbildes arī reālajā pasaulē. Varbūt tieši tāpēc "Da Vinči kods" un "Eņģeļi un dēmoni" arī vairāk nekā divdesmit gadus pēc iznākšanas joprojām ir vieni no lasītākajiem un apspriestākajiem trilleriem pasaulē.