Zem rata

Hermana Heses romāns “Zem rata” ir dziļi personisks un kritisks stāsts par jaunieša likteni sabiedrībā, kurā tiek idealizēti akadēmiski sasniegumi, bet ignorēta cilvēka emocionālā un garīgā attīstība. Tas ir agrīns Heses darbs, tomēr jau tajā spilgti iezīmējas tēmas, kuras caurvij visu viņa daiļradi – individualitāte, iekšējā brīvība, konflikti starp garīgo un pasaulīgo, kā arī cilvēka attiecības ar sabiedrību.

Galvenais varonis ir Hanss Gībenrats – talantīgs zēns no nelielas Vācijas pilsētiņas, kuru apkārtējie – skolotāji, garīdznieki un vecāki – mudina tiekties uz izcilību. Hanss tiek nosūtīts mācīties prestižā evaņģēliskajā seminārā ar cerību, ka viņš kļūs par ievērojamu garīdznieku vai zinātnieku. Taču stingrā, vienpusējā izglītības sistēma, kas ignorē personību un jūtas, lēnām sagrauj Hansu gan fiziski, gan psiholoģiski.

Viņa dzīve seminārā ir vientuļa un emocionāli iztukšota, un vienīgā gaisma ir draudzība ar citu zēnu – dumpinieciski noskaņoto Hermanu Heili. Taču arī šī draudzība beidzas traģiski, un Hanss pamazām zaudē spēju pielāgoties vai atrast jēgu mācību sistēmas uzspiestajā ceļā. Izstumts un salauzts, viņš nonāk "zem rata" – sabiedrības smagās gaidas un normu zobratos, kas nevēlas vai nespēj pieņemt atšķirīgo.

Romāns ir asa kritika par autoritāro audzināšanu un izglītības sistēmu, kas iznīcina individualitāti un radošumu. Hese tajā pauž līdzjūtību jauniešiem, kuri tiek sagrauti, nevis atbalstīti, un vienlaikus pauž dziļi personisku pieredzi – pats autors jaunībā piedzīvoja līdzīgas grūtības un pat psihisko sabrukumu.