Vilku nams

Anglijas karaļa Henrija VIII galma nežēlīgajā arēnā ienāk cilvēks, kurš ir gatavs riskēt ar dzīvību, lai iegūtu valdnieka labvēlību un iekarotu politiskās varas virsotnes.

16. gadsimta 20. gados Anglija atradās uz katastrofas sliekšņa: ja valdnieks nespētu radīt vīriešu kārtas mantinieku, valstī varētu sākties postošs pilsoņu karš. Tāpēc Henrijs VIII vēlas anulēt savu pirmo laulību un apprecēt šarmanto Annu Boleinu, bet šo nodomu neatbalsta nedz pāvests, nedz citi Eiropas monarhi. Nespēdams rast risinājumu šai problēmai, Henrija galvenais padomnieks, gudrais un ambiciozais kardināls Vulzijs krīt nežēlastībā.
Šajā sarežģītajā brīdī notikumos iesaistās Tomass Kromvels – oriģināla, pretrunīga, ar īsti dēmonisku enerģiju apveltīta personība, harizmātisks huligāns, ideālists un oportūnists. Būdams zemas kārtas cilvēks, viņš kļūst par izcilu politiķi, diplomātu un manipulatoru, kas ar dzelžainu apņēmību īsteno savas ambīcijas, kaut Henrijs VIII ir ārkārtīgi nepastāvīgs: te sentimentāls un labvēlīgs, bet jau nākamajā brīdī salts un cietsirdīgs. Kromvels palīdz karalim uzveikt opozīciju, bet kāda būs šī triumfa cena?

Autore, izmantojot savdabīgu vēstījuma stilu, ar īsti episku vērienu attēlo sabiedrību kardinālu pārmaiņu priekšvakarā. Saistošu notikumu un spilgtu personāžu pārbagātais romāns “Vilku nams” vēsta par laiku, kad viens no galvenajiem cilvēku mērķiem bija ietekmes iegūšana galmā un panākumi deva neierobežotu varu, bet vienas vienīgas kļūdas dēļ varēja nonākt uz ešafota.

Hilarija Mantela (Hilary Mantel, dz. 1952) ir angļu rakstniece, īso stāstu un vēsturisku romānu autore. Viņa ir pirmā sieviete, kas prestižo Bukera balvu saņēmusi divas reizes: 2009. gadā par romānu “Vilku nams” un 2012. gadā par tā turpinājumu “Bring Up the Bodies”. Pēc grāmatas “Vilku nams” motīviem uzņemts arī televīzijas seriāls.

No angļu valodas tulkojusi Karīna Tillberga.

Lielisks vēsturisks romāns, kas pārsteidzoši mūsdienīgā formā vēsta par vienu no interesantākajiem Anglijas vēstures periodiem. Autore uzbur ārkārtīgi spilgtu, dzīvu un daudzveidīgu laikmeta ainu, aprakstot 16. gadsimta dzīvi tā, it kā ik dienu vērotu to pa logu, vēl vairāk – būtu pati piedalījusies visos notikumos. Interesanta ir arī plašā personu galerija – karaļi, galma dāmas, svētie tēvi, hercogi un āksti ir attēloti vienlīdz spilgti un savdabīgi, radot drīzāk sulīgus šaržus, nevis stīvus parādes portretus. Man personīgi vislielāko prieku sagādāja autores oriģinālā valoda un izsmalcinātā ironija, kas ir patīkams pretstats nereti vulgārajam angļu humoram. Ne velti kāds pazīstams cilvēks ir teicis, ka jūtīgi cilvēki uztver pasauli kā traģēdiju, bet domājoši – kā komēdiju. Varu tikai piebilst, ka reti kura grāmata ir sagādājusi man tādu tulkošanas prieku. Novēlu lasītājiem gūt no šī romāna tādu pašu baudu!
Karīna Tillberga, tulkotāja

Neatkarīgi no tā, vai mums patīk autores vēstures interpretācija vai ne, viņas personāži ir ļoti dzīvi, tiem piemīt īsti šekspīriska pilnasinība. Hilarijas Mantelas proza ir ļoti mūsdienīga, viņa necenšas atdarināt mākslotos Tjūdoru laika dialogus un lieto modernu angļu valodu, bet pārsteidzošais klātbūtnes efekts ir panākts, meistarīgi izmantojot tagadnes vēstījuma formu. Saliekot to visu kopā, ir tapis H. Mantelas līdz šim labākais romāns.
The Economist

Nav jaunu stāstu, tikai jauni vēstījuma veidi. Šis episkais romāns, kura darbība norisinās ne vienreiz vien aprakstītajā Henrija VIII laikā, ir lielisks pierādījums tam, cik svaigs var būt jauns skatījums. Bruņojusies ar Annas Boleinas uzdrīkstēšanos, autore apraksta vēsturisku personu sarunas tā, it kā būtu tās slepus noklausījusies.
People Magazine