Varmākas. Kā sevi un bērnus pasargāt no seksuālas vardarbības

Dažādos veidos mūs arvien biežāk sasniedz ziņas par seksuāliem noziegumiem, arī bērnu seksuālu izmantošanu. Ja šie fakti neskar tieši mūs, gribas tos ātrāk aizmirst, apšaubīt, attiecināt tikai uz tāliem ģeogrāfiskiem apvidiem vai vismaz tādiem ļaudīm, ar kuriem mums nav darīšanu. Vai tās nav baumas? Senāk neko tādu nedzirdēja. Gandrīz vai modes lieta...

Tomēr mēs taču jūtam, apzināmies, saprotam, ka draudi pastāv, lai kur mēs būtu. Ko darīt? Dzīvot vienās bailēs, kas ikdienu padara rūgtu? Izlikties, ka esam stiprāki par iespējamām briesmām? Padoties liktenim – kā būs, tā būs?

Apgāds “Lietusdārzs” izdevis grāmatu, kura gan atklāj ļaunumu, kas, iespējams, ir tepat parkā, sporta zālē, baznīcā, gan dod padomus, ko darīt, lai mēs nekļūtu par tā upuriem. Tas ir Annas C. Solteras darbs ar īsu un nepārprotamu nosaukumu – “Varmākas”.

Anna C. Soltera (Anna C. Salter) ir amerikāņu psiholoģe, starptautiski atzīta seksuālās varmācības eksperte. Viņa ieguvusi maģistra grādu Tafta universitātē un doktora grādu Hārvarda universitātē, kā arī bijusi pasniedzēja abās augstskolās. Savā praksē psiholoģe dziedinājusi seksa noziegumu upurus, īpaši bērnus. Daudzās tiešās sarunās ar noziegumu veicējiem centusies izprast viņu psiholoģiju. Sniegusi neskaitāmas konsultācijas tieslietu ekspertiem un citiem profesionāļiem. Daudzu pētniecisku rakstu un grāmatu autore. Sarakstījusi arī vairākus kriminālromānus.

Annas C. Solteras lielā darba pieredze viņu mudina mūs skarbi sapurināt: skatieties taču acīs patiesībai!

Seksuālie varmākas bieži vien neslapstās pa tumsu, nav tikai bārdas rugājiem apauguši baisi veči, no kuriem instinktīvi gribas bēgt pa gabalu. Noziegumi netiek pastrādāti tikai tālās zemēs, lielu pilsētu pamestās noliktavās vai meža biezoknī.

Šī grāmata, kas balstīta uz rūpīgi savāktiem un analizētiem faktiem, vēsta, ka VISIEM vecākiem VIENMĒR ir jābūt modriem, lai pedofili, izvarotāji, sadisti, psihopāti nevarētu nodarīt ļaunu bērniem, sievietēm, arī vīriešiem. Autore ļoti konkrēti māca, kā novērtēt risku, kam pievērst uzmanību, ja radušās aizdomas, kā vienmēr ņemt vērā savu intuīciju un daudz ko citu, vienlaikus piekodinot, ka varmākas, kas ir gatavi seksuāliem noziegumiem, ir ārkārtīgi bīstami – viltīgi, melīgi, neparedzami, aukstasinīgi, nejūtīgi, neizprotami.

Šī grāmata nav patīkama. Tā ir šausminoša. Taču tai nav iespējams kā šausmu filmai piekabināt brīdinājumu “Cilvēkiem ar vājiem nerviem neiesakām”. To vajadzētu izlasīt visiem vecākiem, vecvecākiem, audzinātājiem. Tas varētu novērst nelaimi, kas spēj sabojāt dzīvi bērnam, mātei, tēvam, jebkuram pieaugušam cilvēkam, ģimenei, veselai dzimtai.

Par to, kā labāk rīkoties, katra bērna vecāki pieņem individuālus lēmumus. Neviena grāmata nevar noteikt izvēli jūsu vietā, un tā tam arī nevajadzētu būt. Šī grāmata vienkārši ir jāuztver kā apvidus orientēšanās karte, kura var palīdzēt pieņemt lēmumus, apzinoties ienaidniekus, zinot, ko viņi domā un kur slēpjas.

Anna C. Soltera