Tiesību normu efektivitāte: koncepts, kritērijs, princips
Monogrāfijas pamatā ir autores 2013. gadā aizstāvētais promocijas darbs “Tiesību normu efektivitātes problemātika un aktualitāte XX un XXI gadsimta tiesību socioloģijā” (darba vadītājs prof., Dr.iur., Dr.h.c. Romāns Apsītis (1939–2022)), tajā veicot atsevišķas korekcijas atbilstoši pēdējās desmitgades aktualitātēm. Monogrāfijas centrālais termins ir “efektivitāte” kā vispārējs valsts regulējuma iedarbības pētniecības virziens tiesību socioloģijā. Tiesību normu efektivitātes koncepts mūsdienās aptver trīs savstarpēji saistītus, taču funkcionāli nošķiramus tiesību normu novērtēšanas kritērijus (atbilstība, iedarbīgums, lietderīgums), kas vērtētājam sniedz pilnīgu priekšstatu par normas kvalitāti un piemērotību konkrētas sociālas, politiskas vai ekonomiskas problēmas risināšanai ar valsts regulējuma palīdzību. Latvijas tiesību zinātnē minēto elementu terminoloģisks un saturisks skaidrojums ir samērā mazpazīstams. Tieši pirmais kritērijs (atbilstība) vistiešāk atbilst vārda “efektivitāte” šaurākajai nozīmei, vienlaikus pētījums ietver izvērstu informatīvo materiālu par tiesību socioloģijas pamatkoncepta “tiesību normu efektivitāte” attīstības vēsturi Latvijā un ārvalstīs.
Darba galvenais mērķis ir raksturot tiesību normu efektivitātes pētniecības konceptuālo attīstību, aktualitāti un nepieciešamību.
Darba mērķis ir arī veicināt tiesību socioloģijas attīstību Latvijā, papildinot zinātniskās diskusijas par tiesību normu novērtēšanu un efektivitāti ar pasaulē atzītu mūsdienu tiesību sociologu atziņām.
