Tēvs

Dzīvs un trausls stāsts par to, ko atmiņa spēj glabāt un ko tā pamazām izlaiž no rokām. Romāna centrā ir divvalodīga latviešu–krievu ģimene, kuras pagātni klāj ne vien mājas klusēšana, bet arī vēstures putekļi un šodienas Eiropas kara dārdoņa. Kad tēvam tiek diagnosticēta Alcheimera slimība, atmiņu pavedieni sāk trūkt, un meita steidz tos savākt: sarunās un klusumos, fotogrāfijās un šķirušos dienasgrāmatu ierakstos, detaļās, kas atsedz to, kas reiz licies pašsaprotams. Šī ir ģimenes drāma, kas rāda, cik “jaukta” patiesībā ir ikviena ģimene — pēc valodas, pieredzes un mantojuma, ko nesam līdz. Romāns smalki izseko, kā mainās pagātnes izpratne un kā apspiesti stāsti iznirst priekšplānā, padarot kādreiz dominējošos naratīvus neērti klusētus. Aizmiršana kļūst par vadmotīvu: personisku, kad vājinās atmiņa, un sabiedrisku, kad totalitārisma izraisītās traģēdijas tiek pārklātas ar ērtākiem skaidrojumiem. Valodiski precīzs, emocionāli drosmīgs un intelektuāli izaicinošs romāns, kas ne tikai izstāsta vienas dzimtas likteni, bet arī rosina lasītāju atcerēties paša neuzrakstītās lappuses. Kas paliek, kad fakti izdziest? Kas notiek ar mīlestību, lojalitāti un vainas sajūtu, kad vēsture uzliek savu filtru? Šis darbs aicina pārvilkt līnijas kartē no jauna — starp mums, mūsu tuvākajiem un laikmeta troksni, kas draud pārklāt visu ar aizmiršanas kārtu.