Šoka doktrīna

Kanādiešu žurnāliste, rakstniece un sabiedriskā aktīviste Naomi Kleina guva starptautisku atzinību 30 gadu vecumā, 2000. gadā nākot klajā dokumentāli pētnieciskajam bestselleram No Logo, kurš kļuva par antiglobālisma kustības manifestu. Šobrīd līdzīgu uzmanību pasaulē izpelnās “Šoka doktrīna”, kas 2009. gadā apbalvota ar Vorvikas universitātes Rakstniecības balvu un tulkota 20 valodās. 2005. gadā Naomi Kleina žurnālu Prospect un Foreign Policy veidotajā pasaules redzamāko sabiedriski aktīvo intelektuāļu simtniekā ierindota 11. vietā. Kādā pašaurā “nometnē” — pasaules vadošo ekonomiku apkalpotāju aprindās — Naomi Kleinas izvērstais politekonomijas pētījums “Šoka doktrīna” histēriski tika nodēvēts par sazvērestības teoriju. Visai iespējams, tas tāpēc, ka “Šoka doktrīna” ir drosmīgākais un izsmeļošākais vēstījums par “pasaules privatizācijas” līdz šim vērienīgāko un ienesīgāko “pasākumu” — krīžu jeb katastrofu kapitālismu. “Šoka doktrīnas” autore aso sociālās nevienlīdzības pieaugumu mūsdienu pasaulē saista ar brīvā tirgus ideoloģijas vardarbīgu eksportu, tās popularizētājiem izmantojot tā saucamās “Čikāgas skolas” jeb neokonservatīvisma idejas. Šim grāmatas latviešu tulkojuma iznākšanas brīdim īpaši aktuāla ir laikraksta The Irish Times publicista Toma Klonana (Tom Clonan) plašāka piebilde šīs grāmatas pamatargumentam, ka aiz “demokrātijas iedibināšanas” vēlmju fasādes neokonservatīvisms politikā un ekonomikā ir represīva recepte globālas peļņas maksimizēšanai šauras elites interesēs: “Neokonservatīvie redz superbagātnieku un nemainīgai nabadzībai nolemto cilvēku skaitlisko proporciju uz planētas tiešā kopsakarībā ar biznesa oligarhu virsslāni un tā politiskajiem līdzzinātājiem, kas veido turīgo piektdaļu no pasaules iedzīvotājiem. Pārējiem 80% procentiem, “trūcīgo-lieko vairākumam”, ir jāizlīdzas ar to, kas tam tiek atvēlēts, neatstājot cerību uz adekvātu pajumti, privatizēto izglītību un veselības aprūpi”. Nobela prēmijas laureāts, bijušais Pasaules Bankas galvenais ekonomists Džozefs Štiglics (Joseph Stiglitz), laikrakstā The New York Times raksturojis “Šoka doktrīnu” kā “drosmīgu skatījumu uz pēdējo 50 gadu ekonomikas vēsturi un globāla brīvā tirgus fundamentālisma izvēršanos”. Džons Grejs (John Gray) no The Guardian nosaucis grāmatu par “reizē savlaicīgu un satricinošu”. Jēdzieni un apzīmējumi “krīze”, Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka, “atjaunošanas” programmas un jo īpaši “strukturālās reformas” tagad ir arī mūsu ikdienas sarunu arsenālā... Ja nu tā, tad laiks arī soli tālāk. Laipni lūgti “Šoka doktrīnas” dotajā kopainā — lasiet un domājiet!