Rūdolfs Blaumanis. DARBU IZLASE. Sast. un komentāru autore Līvija Volkova
Izlasei lielākoties ir izraudzīti tie Rūdolfa Blaumaņa darbi, kuriem līdz šim pievērsta mazāka uzmanība. Prozas nodaļā līdzās trim populārajām latviešu novelistikas virsotnēm (“Raudupiete”, “Andriksons”, “Salna pavasarī”) liela vieta ierādīta miniatūrfomas tēlojumiem. Humors grāmatā ienāk gan ar prozu, gan dzeju, gan ar divām lugām (“No saldenās pudeles” un “Pēc pirmā mītiņa”). Kas attiecas uz satīru, tad prozā un dzejā tā atlasīta pēc divām pazīmēm. Pirmkārt, satīra, kuras uzbrukumu mērķis ir diletantisms literatūrā vai vienkārši necieņa pret radošo darbu un to pārstāvošām pesonībām. Otrkārt, akcentēta tiek Blaumaņa asā politiskā satīra, lai oponētu dažkārt paustajam uzskatam par rakstnieka pasivitāti sabiedriski politiskajos jautājumos.
Dramaturģijas nodaļā līdzās abām komēdijām ir divi nopietni un literatūrvēsturiski ļoti nozīmīgi darbi: “Pazudušais dēls” – pirmā luga, kas latviešu dramaturģiju ieveda modernā, Rietumeiropas līmeņa aplocē, un rakstnieka mūža apoteoze – viencēliens “Sestdienas vakars”. Atgādinājumam, ka Blaumanis bija arī literatūrkritiķis un žurnālists, izlasē ir iekļauti pieci viņa raksti – par H. Ibsena radošā darba metodēm, H. Zūdermaņa lugas analīze, bet publicistikas jomā – apceres par izcilo sabiedrisko un valsts darbinieku Hamilkāru fon Felkerzāmu un Anglijas koloniālisma politiku.
Līvijas Volkovas komentāros līdzās obligātajām norādēm par darbu pirmpublicējumiem, atkarībā no attiecīgā darba specifikas un pētniecībai nepieciešamajiem saglabātajiem materiāliem, tiek dots arī viens vai vairāki no trim šādiem skaidrojumu variantiem: 1) darba tapšanas impulsi (intīmie pārdzīvojumi, reāli notikumi tuvākajā apkārtnē vai publiskajā telpā, citu rakstnieku darbi); 2) darba veidošanas gaita, t. s. radošā laboratorija; 3) citu personu vērtējumi.
Seno vārdu un apvidvārdu skaidrojumi ne tikai palīdz labāk uztvert visas darbos ietvertās nianses, bet atklāj arī Blaumaņa taktiku to lietojumā.