Rozā zilonis

“Līdz pusei stiklots sinepju krāsas autobuss, tīrs kā aptieka, piestājās liepu paēnā un caur bremzēm gari nopūtās. Šoferis izkāpa, iespēra pa riepām un ar skaudību nolūkojās uz kiosku, kur kāda kompānija dzēra alu. Vīrieši īspiedurkņu kreklos un sievietes, kurām nesaudzīgā mode bija pacēlusi kleitas virs ceļiem un atklājusi arī dažas mazliet līkas kājas…”

Satīrisks stāsts par dzīvi mazpilsētā septiņdesmito gadu Latvijā. Autors mazliet ironiski pasmējies gan par jauniešu, gan kultūras darbinieku tiekšanos pēc rietumu kultūras pseidovērtībām, kā arī par pašmāju kultūras nabadzību.