Rīgas satiksme pirms 100 gadiem

Arheologs un viduslaiku vēsturnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Dr. habil. hist., prof. Andris Caune šajā pētījumā, kas ir devītais izdevumu sērijā par Rīgu pirms 100 gadiem, stāstīta par Rīgas pilsētas satiksmi laika posmā no 19. gadsimta pēdējā gadu desmita līdz 20. gadsimta sākumam. Tas bija laikmets, kad viduslaikos pilsētās vienīgo sauszemes satiksmes līdzekli zirgu pajūgu un buru kuģus jūrā vispirms sāka nomainīt tvaika dzītas mašīnas un 20. gadsimta sākumā parādījās arī elektriskie tramvaji un automobiļi ar iekšdedzes motoriem. Rīga, tajā laikā augošā lielpilsēta, sekojot Rietumeiropas pilsētu paraugam, bija viena no pirmajām Krievijas impērijā, kur parādījās šie jaunie, modernie satiksmes līdzekļi. Tos var redzēt senās pastkartēs un fotogrāfijās. Katram attēlam pievienotā lappuse paskaidrojošā teksta sniedz lasītājam konspektīvas ziņas par katru šo satiksmes līdzekli un norāda, kad tie Rīgā parādījās un kad izzuda.

Grāmatu veido piecas nodaļas. Pirmajā nodaļā stāstīts par tā laika pilsētnieku individuālajiem satiksmes līdzekļiem, kurus izmantoja viens vai daži cilvēki. Ja katram cilvēkam, dzīvi uzsākot, pirmais satiksmes līdzeklis bija bērnu ratiņi, tad dzīves galā beidzamais satiksmes līdzeklis bija zirgu vilktie līķrati.
Grāmatas otrā nodaļa veltīta pilsētas sabiedriskajam transportam. Jau no viduslaikiem pilsētās kā satiksmes līdzeklis bija ormaņu zirgu vilktie rati. 19. gs. vidū Rīgas ielās parādījās omnibuss. 19. gs. beidzamajos gadu desmitos omnibusu pilsētas centrā bija nomainījis zirgu tramvajs. 1901. gadā to nomainīja elektriskais tramvajs. Nozīmīgu vietu pilsētas satiksmē apskatāmajā laika periodā ieņēma upju kuģīši – nelieli tvaikonīši.
Trešā nodaļa lasītājus iepazīstina ar automobiļu ēras sākumu Rīgā (1901.–1913. gads). Šai laikā Rīgā darbojās divi autobūves uzņēmumi, kas bija vieni no pirmajiem Krievijas impērijā.

Grāmatas ceturtajā nodaļā parādīts, kādi transporta līdzekļi nodrošināja rīdziniekiem satiksmi ar rietumu un austrumu pilsētām. Uzskatāmi senajās pastkartēs tiek parādīti toreizējie pasažieru tvaikoņi, kas piestāja Rīgas ostā.
Beidzamajā – piektajā nodaļā stāstīts, kādas 20. gadsimta sākumā bija fantāzijas un vīzijas par lielpilsētu satiksmi nākotnē.

Izdevumu bagātīgi ilustrē 123 melnbalti un krāsu attēli no autora privātās kolekcijas. Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.