“Nekad un nekādos apstākļos man nebija nācis prātā, ka diena varētu izvērsties nepārtrauktā skrējienā augšup lejup pa kāpnēm, vairākos braucienos pa pilsētu un ka vienā dienā būšu iepazinies ar meiteni, kas prot programmēt, un izmisīgi mēģināšu atklāt, kurš noslepkavojis vienu no apnicīgākajiem pacientiem, ko esmu sastapis. Nemaz jau nerunājot par starptautiska mēroga blēžiem un algotiem slepkavām – nevis filmu varoņiem, bet īstiem un bīstamiem cilvēkiem ar miesu un asinīm, kas staigā, ēd un dzer pagrabu ūķos tepat blakus.”

Šis romāns nav klasisks detektīvs. Tas vairāk līdzinās ironiskam rēbusam, intelektuāli izaicinošai spēlei, kurā ticamais mijas ar neticamo, brīnumainais – ar ikdienišķo, groteskais – ar piegludināti parasto.

Ilmārs Zvirgzds (1971) – senu un jaunu tekstu tulkotājs un atdzejotājs, feļetonists žurnālos un avīzēs, pieklājīgu un nepieklājīgu grāmatu pārlasītājs.

Vāka dizaina autore Līva Rutmane.

Reģistratūra

Mainīgā intervence

Te bija Brunis

Ševronas strūklaka

Taureņa lidojums ugunī

Cilvēks, kas skrēja pāri ielai

Zeme, kas dzied. 1873. gads