Rakstīt

Guntis Berelis (dzimis 1961. gada 2. jūlijā Cēsīs) ir latviešu literatūrkritiķis un rakstnieks.

G. Bereļa aktīvākais darbības laiks ir 20. gs. 90. gadi, kad viņš daudz raksta par jaunāko latviešu prozu, formulējot Aivara Ozoliņa, Jāņa Einfelda, Arvja Kolmaņa, Noras Ikstenas, Jāņa Vēvera un citu jauno autoru poētikas iezīmes, skaidrojot postmodernās literatūras principus un pārskatot mākslinieciskuma kritērijus latviešu prozā. Šajā laikā sarakstītas viņa nozīmīgās literatūrkritiskās grāmatas "Klusums un vārds", "Latviešu literatūras vēsture" un "Neēd šo ābolu, tas ir mākslas darbs". 21. gadsimta sākumā G. Berelis strādā žurnālā "Karogs", kurā regulāri publicē apskatus par jaunāko literatūru.

2015. gadā vēsturisko romānu sērijā "Latvija. XX gadsimts" izdots G. Bereļa romāns "Vārdiem nebija vietas". Tas ieguvis Egona Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis" un laikraksta "Diena" gada balvu kultūrā. Romāns nominēts Literatūras gada balvai kā labākais prozas darbs.