Pasaules centrs

Vai uz pasaules ir tāda vieta, kur beidzot drīksti būt pats — tāds, kāds esi, neizlikties, neizdabāt, necensties mantas, statusa, panākumu un citu viedokļa dēļ? Tibo saprot, ka valdzinošā Florānsa ideālo Pasaules centru iztēlotos gluži citādu — kā mūžīga karnevāla līksmi un bezrūpību. Vai tas nozīmēs vientulību? “Lilijas Berzinskas pasakā “Pasaules centrs” Tibo teic — “Es gan par Pasaules centru vairāk iztēlojos vietu, kurā valda klusums.” Tieši klusumā ir šī stāsta maģija. Piepildītā, pārlaicīgā, pasakainā. Klusuma atbilde mūsu skaļajam un ārišķīgajam laikmetam. Lilija Berzinska dāvājusi mums cilvēkmīlestības un bijības pilnu brīnumainu pasaku. Mēs esam dzīvi — signalizē Pelēkais tornis.” Nora Ikstena Lilija Berzinska (1978) ir rakstniece, tulkotāja, humanitāro zinātņu doktore, literatūrā debitēja ar pašas ilustrētu grāmatu bērniem “Nezināmais zvērs” (2009). Līdzās daudziem tulkojumiem no angļu un krievu valodas līdz šim izdots garstāsts “Ziloņu dārzs” (2012), kas tika nominēts Latvijas literatūras gada balvai, un krājums “Pļavas pasakas” (2014). 2015. gadā klajā nāca rakstnieces debijas darbs pieaugušajiem — romāns “Putnu osta”. 2016. gadā iznākusī grāmata “Lamzaks meklē Lamzaku” tika nominēta Latvijas literatūras gada balvai kategorijā “Labākais oriģināldarbs bērniem”.