Paradīzes putni
Jaunā prozas darba grodā dramaturģija un precīzās poētiskās detaļas spilgti un nepielūdzami tēlo aprakstīto laikposmu, kas desmitgadīgajai Laurai ir vienīgā realitāte, kurā augt, pieaugt un meklēt patiesību.
“Cērt ledu — uzcērt sudrabu, cērt sudrabu — uzcērt zeltu. Māra Zālīte pēc 'Pieciem pirkstiem' spoži turpina un atbur Kurzemi vaļā laikos, kad īstie vārdi bija jāpatur sevī. Vistu paradīze, pioniera dievagodavārds — tā tikai virskārta. Tur, dziļumos uz vientuļa perona kāda māte gaida savu meitu no Sibīrijas — lēni, viena un ilgi. Apburoši viegli pieskārieni pasaulei sapņa gaismā mijas ar atskārsmi par dubļos iemītiem likteņiem.”
Inga Ābele, rakstniece
“Māra Zālīte par savu desmitgadīgo varoni saka: 'Laurai patīk izjust taisnības uzvaru.' Arī man patīk! Ļoti iedarbīgs ir romāna paņēmiens skatīt vienu no smagākajiem mūsu vēstures posmiem bērna acīm. Diez vai Jonesko, Bekets vai Orvels spējuši labāk atklāt absurdo dramaturģiju, kurā toreiz dzīvojām.”
Virdžīnija Lejiņa, kinorežisore