Mēs iesim tur, kur tēvu zeme sauks.

Grāmata ir reprezentatīvs un bagātīgi ilustrēts izdevums, kas apkopo vairākus simtus plašākai publikai līdz šim neredzētu vai retāk izrādītu fotoattēlu par Latvijas armijas karavīru ikdienu un sadzīvi 20. gadsimta 20. – 30. gados. Šāda grāmata būtu lieliska svētku dāvana ne vien karavīram vai zemessargam, bet arī jebkuram vēstures interesentam, vēsturisku fotogrāfiju lietpratējam vai pirmskara Latvijas gaisotnes cienītājam.

Šī grāmata ir savdabīgs fotoalbums, kas iepazīstina ar Latvijas armijas karavīru ikdienu hronoloģiskā nogrieznī no miera laika iestāšanās valstī pēc divu gadu Neatkarības kara 1920. gadā līdz pat valsts, vienlaikus arī armijas, sagraušanai 1940. gada vasarā padomju okupācijas rezultātā.
Grāmatas pamatā ir Latvijas Kara muzeja fotogrāfiju kolekcija, un tās uzdevums ir iepazīstināt lasītāju ar Latvijas armijas karavīru ikdienas gaitām: kā parasts jaunietis nokļuva līdz ietērpšanai karavīra mētelī, kā viņam klājās dienestā, ko viņš darīja darba dienas ikdienā, kā pagāja karavīra sadzīve. Grāmatas autoru nolūks nav rādīt karavīru dzīves parādes pusi, nekoncentrēties uz katra ģimenes albumā esošajām goda bildēm ar augstiem karakungiem vai valstsvīriem, bet parādīt tieši karavīru – mūsu valsts miera sargātāju.

Latvijas bruņotie spēki dzima Neatkarības kara ugunīs. Izcīnījusi valsti, armija pēc kara noslēguma sāka pāriet uz miera laika stāvokli. Starpkaru periodā Latvijas armijas sauszemes karaspēks sastāvēja no četrām kājnieku divīzijām (Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Zemgales) ar trim kājnieku pulkiem un artilērijas pulku katrā. Kājnieku pulki bija numurēti un nosaukti Latvijas pilsētu vārdos: 1. Liepājas, 2. Ventspils, 3. Jelgavas, 4. Valmieras, 5. Cēsu, 6. Rīgas, 7. Siguldas, 8. Daugavpils, 9. Rēzeknes, 10. Aizputes, 11. Dobeles un 12. Bauskas kājnieku pulks. Kājnieku divīziju artilērijas pulki bija nosaukti pēc šo vienību nosaukumā esošajiem valsts novadu apzīmējumiem: Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Zemgales artilērijas pulks.