Klibs putniņš neraud viens

Vēlā novakarē sastapta meitene ratiņkrēslā kļūst par trauslu un reizē spītīgu tēlu — klibo putniņu, kas brīvi lido savās domās, bet ikdienā nereti paliek ievainojams, ja nav, kas ir līdzās. No šī mirkļa izaug stāsts par vientulību un draudzību, par attālinātām mācībām, izgudrotiem sarunu biedriem un fantāzijas valstību, kas palīdz izturēt dīvainu, sarežģītu laiku.

Grāmatas lappusēs pieaugušā balss sasaucas ar bērnu radītiem dzejoļiem un pasakām par dabu un dzīvi. To autori ir paši bērni — no Agates līdz Zīlei Mārai — un līdzās viņiem šo pasauli izdzīvo arī klibais putniņš Aleksandra. Teksts ir silts un iejūtīgs, aicina ieraudzīt to, kas bieži paliek nepamanīts: vēlmi tikt uzklausītam, drosmi palūgt palīdzību un spēju būt blakus.

Šis ir aicinājums lasītājiem atrast savu rindu, savu lappusi — vietu, kur atpazīt sevi un savus draugus, saklausīt dabas un domas ritmu, sakārtot informācijas mudžekli apziņā. Grāmata, kas māca ne tikai sapņot un noticēt iztēlei, bet arī mācīties līdzjūtību un klātbūtni. Jo neviens neraud viens, ja līdzās ir siltas rokas un uzmanīga balss.