Jeruzaleme

Pieci bezmiega mocīti cilvēki pirms rītausmas atstāj savus mājokļus un dodas ārā naktī, lai meklētu glābiņu no garīgām un fiziskām ciešanām. Viņu likteņi ir savstarpēji saistīti, taču par daudziem pavedieniem, kas savij kopā šīs dzīves, viņi paši tā arī neuzzina.

“Jeruzaleme” ir slavenākais romāns no ievērojamā portugāļu rakstnieka Gonsalu Tavareša tetraloģijas “Valstība”, kuras darbība norisinās vidē, kas tikai viegli ieskicēta, taču nepārprotami atrodas Centrāleiropā – autors mums it kā piedāvā ceļastabiņus, kas iezīmē šo vietu, tomēr atstājot neziņā par to.

Tavareša iztēlē tapusī pasaule acīmredzami saistīta ar Eiropas 20. gadsimta reālo vēsturi, tomēr tā ir savāda, universalizēta, netiek atklātas detaļas, kas citkārt šķistu būtiskas. Šādām konkrētā un nenosakāmā kombinācijām rakstnieka daiļradē ir liela nozīme, tās cieši saistītas ar viņa prozas dziļo, reibinošo atsvešinātību.

Romāna autoru interesē veidi, kā vēsture ietekmē cilvēkus vai nu caur barbarismu, vai tā acīmredzamo pretstatu (zinātnes progresu). Viņu nodarbina tā dēvētā “ļaunuma problēma”, politiskās kontroles instrumenti un process, kā tie pārvērš cilvēkus mehānismos.

No portugāļu valodas tulkojis Edvīns Raups.