Ēnas pār Temzu

Ir 1945. gads, un Londona vēl dzīvo kara atbalsīs. Četrpadsmit gadus veco Natanielu un viņa vecāko māsu Reičelu tēva un mātes prombūtnes laikā apņēmies pieskatīt nepazīstams vīrietis, kuru viņi dēvē par Naktstauriņu. Abiem ir aizdomas, ka Naktstauriņš varbūt ir noziedznieks, un laika gaitā tās pārtop pārliecībā, taču vienlaikus kļūst nebūtiskas, kad brālis un māsa pamazām iepazīstas ar aizbildņa ekscentriskajiem draugiem, kuri itin kā dzīvo savu dzīvi, tomēr nemanāmi un pašaizliedzīgi sargā šos bērnus. Bet vai viņi tiešām ir tie, par ko uzdodas? Un kā Natanielam un Reičelai justies, kad, izglābti no nāves briesmām, abi pēkšņi sastop savu māti? Pēc daudziem gadiem Nataniels sāk apjaust to, ko tolaik nezināja vai nesaprata, un šis žilbinošais romāns ir stāsts par ceļojumu pagātnē, kurā Nataniels nokļūst pa realitātes, atmiņu un iztēles tiltu.

““Pagātne nekad nepaliek pagātnē.” Kas tavi vecāki bija tad, kad nespēlēja tava tēva un mātes lomu? Ko patiesībā nozīmēja notikumi, kurus tu redzēji bērna acīm? Kā atmiņas neuzticamajās gaismēnās saprast, kas tik tiešām ir bijis, un kur meklēt to, ko atmiņās nevar atrast? Bijušais bērns sacer savas mātes dzīvesstāstu, taču, gluži kā blāvajā karalaika pagaismā, kas aptumšotās pilsētas kanālos rādīja baržām ceļu zem tiltiem, pats galvenais paliek, ēnās slīgstot. Grāmata, kas pēc izlasīšanas vēl ilgi turpina dzīvot lasītāja domās.”
Māra Poļakova, tulkotāja