Elles debesis
“Manī ir iedzimušas hroniskas skumjas pēc pazaudētā Dieva. Jau dziesmās esmu tās izraudājis. Tagad, gluži kā diagnozi, rakstu savas biogrāfijas neredzamās lappuses, cenšoties lēkt pāri asins peļķēm, nemēģinot neko tīši izkrāsot. Jā, tiku uzskatījis sevi par Taisnīguma Meklētāju. Nu es redzu, cik taisnīguma nesu es pats. Es apsūdzēju citus nodevībā un melos, tagad redzu, vai tik tīrs esmu es pats. Vai pirms šī es tiesāju sevi? Nē! Es to nosaucu par izdzīvošanas māku! Nu man pienācis laiks savā sirdī piedot visiem, arī sev, jo pēc brīža vairs nebūs svarīgi, kurā laikā un kādā politiskā sistēmā viss ir noticis. Drīz mēs visi piederēsim Absolūtai Realitātei. Man svarīgi ir tikai tas, kā veikusi savu Programmas Ceļu un ko par nozīmīgu no sava redzējuma izcēlusi šī Dvēsele, ko apzīmēju ar vārdu: ES.”