Dzīve pēc 16.30. Septiņus gadus vēlāk
Kas ir vīrišķība? Tā ir vēsture, kuru tu pats sev saceri, lai turpinātu ceļojumu, kurā viss noticis ne gluži tā, kā iecerēts. Kad cerība
izkāpusi pēdējā pieturā, atstājot aiz sevis tikai saburzītu, netīru veļu un neizdzertu tējas glāzi, kurā izaicinoši rēgojas karotīte. Kad tavs skatiens neviļus apstājas pie tā ilgotā sarkanā roktura, aiz kura būs game over un mūžīgs miers. Kad katrs nākamais ceļabiedrs blenž uz tevi kā spoku, neslēpjot izbrīnu, ka vēl esi šoviet. Un, lūk, — kad tikai mirklis šķir tevi no tā velnišķīgā roktura, tu atkal atsauc atmiņā to nobružāto pārstāstu, kas salipināts no sapņu un dievišķi skaistu vēlmju driskām…
Un ej tālāk…
Šajā krājumā apkopotas Oleksandra Tereščenko piezīmes — spēcīgas, vīrišķīgas un gudras personības iekšējais monologs. Autors ir kauju dalībnieks, kas cīnījies pie Doņeckas lidostas, — viens no tiem, kurus dēvēja par “kiborgiem”. Viņš tur guva ievainojumus un zaudēja rokas, pārvarēja neticamus pārbaudījumus, tomēr spēja atgriezties aktīvā ikdienas dzīvē. O. Tereščenko grāmatā nav mākslota patosa un moralizēšanas, tā ir patriotisma, drosmes un veltīšanās paraugstunda.
Grāmata izdota ar Ukrainas Kultūras un informācijas politikas ministrijas un Ukrainas Literatūras institūta atbalstu.
