Autore rakstniecībā debitē ar krājumā apkopotām trīspadsmit literāro stilu un alūziju ziņā kolorītām novelēm, kuru dažādos varoņus vieno viņu mististiskā pieredze. Attālinoties no realitātes sapnī, zemapziņas līkločos, sirreālās vīzijās vai gluži zinātniskās fantastikas paņēmieniem, viņi ir šķērsojuši robežas starp materiālo un mentālo pasauli. Viņiem nepieciešams patvērums un pacelšanās virs realitātes, kas dotu iespēju paskatīties uz šo pasauli no malas, izvērtēt, saprast sevi un visbeidzot sadzīvot ar esošo.

“Par novelēm manā grāmatā ”Dvēseles bezvējš” varu teikt, ka šie darbi ir kā mozaīkas, kas radušās pēc kaleidoskopa principa – dvēselē atspoguļojas krāsainas lauskas no nomodā un sapņos piedzīvotā, izdomātā, dzirdētā vai lasītā. Laiks, kas paiet, ir šī kaleidoskopa caurule, un es pati sagriežu visus krāsainos stikliņus vēl nebijušā ornamentā. Es piedāvāju lasītājam šo iekšējās redzes optisko rotaļlietu, kurā projicējas miniatūras spilgtas vitrāžas.”
Daiga Joma

“Paveras neredzamas durvis un inerta pārkaļķojusies realitāte pēkšņi pārsteidz ar neparasto smalkumu un slēpto traģiku. Šī psiholoģiskā plaisa arī veido stāstu sižetus. Varētu teikt, ka Daiga Joma ir citplanētiete. Šī pati zeme, bet cita redze, cita atklāsme. Tā mūs ievaino un sāpina. Bet arī dziedē.”
Ludmila Azarova