Drosme mīlēt

Divdesmitgadīga jauniete, bez kaitīgiem ieradumiem un normālu veselību, pēkšņi piedzīvo drausmīgu diagnozi — leikēmija. Seko ķīmijterapija, matu zaudēšana, mainās viņas izskats. Slimība ir apārstēta, bet nav nekādas garantijas, ka tā nevarētu atkārtoties.Koledžā paņemts akadēmiskais atvaļinājums, bet māc šaubas, vai vispār ir vērts turpināt mācības, ja tik un tā drīz var nomirt. Viņa ir pārsteigta, ka pēc atgriešanās no slimnīcas vecāki uzdāvina auto, — ko tad, ja…Kā ar šo domu dzīvot tālāk? Vai šādā stāvoklī ir vēlams iemīlēties un dibināt attiecības? Ko jūt slimnieks? Cik nozīmīgi ir sīkumi?Līdz ar diagnozi viss ir mainījies…