Pirmo reizi lasot Semjuela Beketa stāstus, mani uzrunāja autora eksistenciālais nemiers, neizmērojamā vientulība un kailums, kas raisīja ne vien apbrīnu un pietāti, bet arī vēlmi uzdrīkstēties un iztulkot latviski kaut nelielu daļu no ievērojamā rakstnieka literārā mantojuma, kas tapis franču valodā. Tas bija pirms gadiem pieciem. Šodien ir prieks un gandarījums par to, ka kluso vēlmi sadzirdēja izdevniecība Omnia Mea un atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds.

Kad Beketam tika piešķirta Nobela prēmija, viņš to uztvēra kā katastrofu. Tas nozīmēja, ka viņa darbi tiks pētīti, analizēti, tajos meklēs jēgu, lai saprastu, skaidrotu, kas slēpjas aiz vārdiem, tēliem, šaubām, bailēm. Es gribētu aicināt ienirt Beketa sajūtu pasaulē un ļauties tai.
Tulkotāja

Izdevējs: Omnia mea

Stāsti un teksti par neko