Mežpasakas. Par Meža Susuri, skudrām, Vilceni un Pūces Bērnu
Rakstniecei Laurai Vinogradovai kopā ar mākslinieci Ievu Ozolu izdevies ieburt grāmatā pavisam īstu, dzīvu, svaigu un zaļu mežu. Tajā dzīvo visvisādas radības, sākot ar sīkajām un čaklajām skudrām un beidzot ar lielajiem zālēdājiem un plēsējiem. “Mežpasakas” ir vēstījums par neparastiem atgadījumiem un atšķirīgo. Jā, mežā, tāpat kā cilvēku pasaulē, ir būtiski gan atrast savu ceļu, gan būt pieņemtam, un dzīvnieciņi var palīdzēt sameklēt un noturēties uz šī ceļa arī cilvēkbērnam. Drosmīgais mākslinieks Meža Susurs grāmatā atklāj lielu patiesību par NĒ sacīšanu. Rosīgā skudru saime parāda, kā atklātība dara brīvu. Mazā Vilcene un ziņkārais Pūces Bērns pastāsta, kā savienot nesavienojamo, kā ticēt un panākt neiespējamo.
Vēstījums iekrāsots sirsnīgā, gaišā un teiksmainā noskaņā, netrūkst arī humora. Sulīgās ilustrācijas ne tikai palīdz uztvert tekstu, bet ļauj iztēloties, kā tas ir – būt meža iemītniekam un nonākt mežpasakā.
Abās grāmatās stāsti silda sirdi un māca bērniem morālās vērtības. Vislabāk man patika draudzības pasaka, kur sadraudzējās vilks un pūce, stāsts bija patiesi aizkustinošs. Vēl viens plus šiem stāstiem ir brīnišķīgās Ievas Ozolas ilustrācijas - dzīvnieki un daba ir attēloti reālistiski un skaisti (bieži vien bērnu grāmatās dzīvnieki attēloti daudz savādāki kā dzīvē, kas man personīgi ne īpaši patīk). Pēc šo stāstu izlasīšanas noteikti ierindoju Lauru Vinogradovu savā latviešu rakstnieku 2019 Top 3, jo arī viņas "Izelpas" bija ļoti labi uzrakstīts stāstu krājums.
