Es esmu. Laika rēķins. Romāns par Ilzi Šķipsnu
“Īstenības izteiksme. Kas tā ir? Satura un formas allažīgā klātbūtne dzīvē un mākslā. Delikāta un apbrīnojama iemiesošanās rakstnieces Ilzes Šķipsnas īsajā lidojumā laikā. Šķipsnai svešas ārišķības, vara un slava. Ilze Jansone palīdz atklāt, cik bagāta ir dzīve bez tām. Visbūtiskāko parādību jūtīgs, kustīgs un ar šaubām greznots izklāsts. Ilze un Ilze. Ilze ir Ilze, un vismaz viena no Ilzēm esmu es, lasītāja. Mērķī trāpīts.”
Gundega Repše
“Ilze Jansone skaudri atsedz trimdinieka neiespējamās alkas — būt tur, mājās, tikai lai tur būtu tā, kā te, mītnes zemē, un vienlaikus nebūtu kā te. Trimdinieka vajadzību pārdot sevi pēc iespējas dārgāk, lai kļūtu par zvīņu mākslīgā pūķa zelta ādā, un vienlaikus noturēt sevī izdzīvošanas dzirksteli, sapņojot par zīļu vainagu. Veselas paaudzes liktenis vienas rakstnieces mūžā.”
Gundega Blumberga
“Romāns “Laika rēķins” ir rakstnieces Ilzes Šķipsnas iekšējās pasaules vēsture. Grāmatā, protams, ir aplūkota arī viņas biogrāfija — bērnība pirmskara Latvijā, emigrācija, dzīve ASV un īslaicīga atgriešanās dzimtenē. Taču Ilze Jansone saprot, ka svarīgākie Šķipsnas dzīves notikumi, kā jau rakstniekiem mēdz gadīties, ir risinājušies realitātes aizkulisēs — tajā pustumšajā zonā, kur mīlestība, bailes un kaislības pārvēršas par mākslu. “Laika rēķins” ir drosmīgs mēģinājums šajā zonā ieskatīties.”
Svens Kuzmins
Ilze Jansone (1982) literatūrā debitējusi 2006. gadā ar garstāstu “Viņpus stikla”. Līdz šim iznākuši trīs romāni: “Insomnia” (2010), “Vienīgais” (2015), “Vīru lietas” (2020) un stāstu krājums “Umurkumurs jeb Ardievas feminismam” (2013). Beigusi Latvijas Universitāti, iegūstot doktora grādu teoloģijā un reliģiju zinātnē.