Biblihigianse jeb Kādas grāmatas noslēpums
Nikolā Ozano (Nicolas Auzanneau, 1972) ir dzimis un audzis Francijā, tagad dzīvo Briselē, bieži satiekams Rīgā. Mums līdz šim labāk zināms kā tulkotājs, latviešu literatūras aizbildnis valstīs, kurās runā franču valodā. Pateicoties viņam, franču valodā lasāmi Erika Ādamsona, Rūdolfa Blaumaņa, Raiņa, Gunāra Astras, Andras Neiburgas, Kārļa Vērdiņa, Jāņa Joņeva un citu autoru darbi. Tagad, bruņojies ar iedzimtu pētnieka garu un tulkošanas slīpētu erudīciju, Nikolā ierodas pie mums kā rakstnieks.
„Biblihigianse jeb Kādas grāmatas noslēpums” ir dokumentāls stāsts par pirmo „Latviešu–franču” vārdnīcu. Tā iznākusi 1941. gadā – kā uzsver autors, visbriesmīgākajā gadā Latvijas jau tā neizturamajā vēsturē. „Vai nav jābūt jukušam, lai šajā laikā publicētu latviešu-franču vārdnīcu? [..] Vai neatradās nekā steidzamāka, ko darīt? Nogalināt, tikt nogalinātam, strādāt ar elkoņiem, glābt ādu. Audzēt kartupeļus vai kāpostus. Nenosprāgt badā. Ņemt kājas pār pleciem. [..] Publicēt vārdnīcu 1941. gadā ir reizē absurdi, grezni un bezcerīgi.” Grāmatas varonis grib saprast, kā un kāpēc tapa šī vārdnīca, kas bija tās autori, un kas ar viņiem notika. Valodai veltīts mīlas stāsts izvēršas dramatiskā detektīvstāstā. Visa izmeklēšana notiek lasītāja acu priekšā, un sižeta pavērsieni ir tik pārsteidzoši, kā tas iespējams tikai patiesos stāstos. Jāpiebilst, ka atrisinājuma meklējumos piedalījās vairāki Latvijā labi pazīstami valodniecības eksperti, arī šīs grāmatas tulkotājs Jānis Joņevs, redaktore Sanda Rapa un dizainers Aleksejs Muraško.
„Nikolā ir tulkotājs šī vārda visdziļākajā nozīmē. Pasaules un notikumu atšifrētājs, tas, kurš redz aiz vārdiem. Jaunu zemju atklājējs, kas neredzamo padara redzamu. Detektīvs un mīlētājs. Manuprāt, šī grāmata apvieno tieši šos abus žanrus – tā ir mīlas stāsts un detektīvs. Mīlas oda grāmatai. Reiz Dzintars Sodums teica, ka viņš lasa vārdnīcas kā detektīvromānus. Nikolā šo lasīšanu ir pacēlis jaunā līmenī. Sākumā viņš meklēja vārdus, un tad viņš meklēja cilvēkus. Atrada.” Tā grāmatas pēcvārdā raksta tulkotājs Jānis Joņevs.
Nikolā Ozano ir studējis vēsturi un literatūru, ir sertificēts mūsdienu literatūras profesors, ieguvis Parīzes Literāro tulkojumu augstskolas (École de traduction littéraire, CNL/Asfored) diplomu. Ozano strādājis dažādās izglītības, kultūras sadarbības un tulkošanas jomās. Dzīvojis un strādājis Persakā, Puatjē, Glivicē, Bordo, Rīgā, Perigē, Reimsā, Luksemburgā. Kopš 1996. gada Ozano dzīve saistīta ar Latviju. Šobrīd viņš dzīvo Briselē, kur strādā par tulkotāju Eiropas institūcijās, un Rīgā. Nikolā Ozano tulko franču valodā latviešu literatūru – prozu, dzeju, dramaturģiju –, tekstus par vēsturi un kino. Dažkārt top arī tulkojumi angļu valodā, bet galvenokārt saistībā ar Latviju.
