Paradīze ir tikai vieta uz zemes

Personiskie ceļojumu iespaidi Elvitas Rukas grāmatā “Paradīze ir tikai vieta uz zemes” sapludināti ar ieskatu kultūrvēsturē un dažādās reliģijās, veidojot koncentrētu, dinamisku un emocionālu vēstījumu par cilvēces daudzveidību. Stāsti aptver Azerbaidžānu, Beninu, Dāniju, Indiju, Izraēlu, Kolumbiju, Krieviju, Lielbritāniju, Mongoliju, Sumatru, Togo, Ukrainu, Vidusāzijas valstis un to, kas cilvēcei kopīgs, – ticību, ka viss būs labi. Pasaulē redzētais apliecina – saki paldies un priecājies, ka esi dzīvs.

“Kamēr dzīvi, mēs kaut kur ejam, kāpjam, tiecamies, pārvaram grūtības, sajūtam atelpu, gandarījumu, nogurumu, prieku. Kāpjam katru dienu un visu mūžu, kāpjam fiziski un garīgi. Mums jākustas, kamēr kalni var atļauties cildeno mieru stāvēt uz vietas. Lai pasaule riņķo ap viņiem!
Šāngrila ir sinonīms mūžīgajai laimes zemei, paradīzei Zemes virsū, no ārpasaules noslēgtai, leģendām apvītai, utopiskai ielejai Himalaju sirdī, kur kalnu ainavas ir skaistākas par skaistu, bet cilvēku dvēseles ir tīrākas par tīru. Neviens nezina, kur tieši atrodas šī mistiskā laimes zeme, bet kāpiens man liek domāt – Šāngrila ir tur, kur mirdz zeme un akmeņi, kur spīdums nav cilvēku, bet paša Visuma radīts. Šāngrila ir kaut kur netālu, bet varbūt – katra paša sirdī?”
Elvita Ruka

Scenāriste, producente, kultūras žurnāliste un rakstniece ELVITA RUKA (1970), kas ieguvusi maģistra grādu mākslas vēsturē un muzeoloģijā, zināma gan dokumentālā kino cienītājiem, gan periodikas un grāmatu lasītājiem. Literatūrā debitējusi ar Krievijas portretējumu “Sirsnīgie suņi” (2006), lasītāji atzinīgi novērtējuši viņas romānu “Izdzīvo. Piedzīvo. Lido” (2013), kā arī dokumentālos vēstījumus par bijušajām PSRS republikām un sulīgos līdzcilvēku memuārus.

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis
Ar Elvitas Rukas un Aijas Bley fotogrāfijām