Dieva dusmības bērni

“Astoņpadsmitā gadsimta latviešiem bija pamats domāt, ka pār zemi nākusi Dieva dusmība. Sācies ar Ziemeļu karu un Lielo mēri, gadsimts noslēdzas ar visskarbākās dzimtbūšanas laikmetu un visu Latvijas novadu iekļaušanu Krievijas impērijā. Šo pārmaiņās mutuļojošo laikmetu Jānis Lejiņš izvēlējies par sava romāna darbības vidi, tēlodams Vidzemes mācītāja Liborija Bēra un viņa dzimtas likteni. Bērs vēlas būt stingrs kristīgi luteriskās dzīvesziņas sargs, taču vai iespējams uzvarēt cīņā, ja tā nonāk pretrunā ar cilvēcību?”
Vents Zvaigzne

“Sen aizgājušie laiki Jāņa Lejiņa rakstītajās rindās, kā allaž, atdzīvojas, kā no teiksmaina pilnības raga birst spraigi notikumi un negaidīti vēstījuma pagriezieni. Viņš plašiem triepieniem iekrāso darbības laukus un iemitina tajos spilgtus raksturus. Gan tos, kuri iet bargā dieva norādītos ceļus, gan tos, kurus vada maigais un saudzīgais mīlestības dievs vai uzticēšanās zeltainajām tūkstošacīm, gan tos, kuri pagriež muguru tikai pret savējiem.”
Gundega Blumberga

Rakstnieks Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris JĀNIS LEJIŅŠ (1954) latviešu literatūrā ienāca ar stāstu krājumu “Mūsu stacija” (1988). Pēc vairāk nekā desmit gadiem sekoja vēsturisko romānu triloģija “Zīmogs sarkanā vaskā”: “Brāļi” (2001), “Ķēniņš” (2004), “Rūnas” (2009), kas autoram atnesa popularitāti un panākumus. Romāns “Ķēniņš” 2005. gadā saņēma Literatūras gada balvas žūrijas speciālo balvu par vērienīgu un būtisku latviešu nacionālās vēstures un pašapziņas atainojumu, bet “Rūnas” ― Literatūras gada balvu (2010). Nākamais vēsturiskais romāns “Kamera obskura” ieguva sabiedrisko mediju balvu “Kilograms kultūras” (2012), kam sekoja romāns "Vīrieša sirds" (2017), savukārt 2021. gadā klajā nāca kopdarbs ar dzīvesbiedri Virdžīniju Lejiņu ― romāns "Straupes pilskungi".