Nav tādu nakšu, kuras spētu uzvarēt sapņus, nav tādu nakts ērmu, kuri var pazudināt dvēseli, un nu jau nakts sāk darvas vāliem velties prom, nāk pavisam agrs rīts, visu cerību piepildītājs, un pamalē tas noguldījis austošās gaismas špagu, kura vēlāk kļūst platāka, līdz izslejas resns slānis, vietām sārts, bet pārsvaru gūst baltums, kas skrien pa priekšu, un aina izmainās sekunžu laikā. Marķīza miegs vēl ir smags, nav attapies, nesadzird vēl gaiļa dziesmu, taču ārēji trokšņi pamazām, tomēr pildīdami iekaro Ševronu.

Jānis Einfelds (1967) ir latviešu rakstnieks. Viņa darbos “Mēness bērns”, “Cūku grāmata”, “Veči”, “Pornogrāfisko bildīšu tirgotājs”, “Neļaudis”, “Palaidnis”, “Meļu dzīres”, “Rīga”, “Dunduri un dēmoni”, “Armagedona cikls”, “Svētlaimīgo zeme” reālais ar fantasmagorisko tik pārliecinoši iet roku rokā, ka atliek vien Einfeldam ticēt. Novele “Ševronas strūklaka” ir autora divpadsmitā prozas grāmata.