Literatūrzinātnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes sakārtojumā pie lasītāja nonāk Roberta Mūka eseju krājums, kurā apkopotas plašā laika posmā sarakstītas esejas, to vidū – līdz šim grāmatās nepublicēti darbi.

Tematiski grāmatā apkopotās esejas aptver trīs izziņas laukus, kas Mūkam vienmēr bijuši aktuāli, – dzīves jēgas meklējumus, literatūru un reliģiju. Robertam Mūkam domāšana ir ceļš – ceļš pie sevis, meklējot dažādu uzskatu, pārliecību bezkonflikta līdzāspastāvēšanu.

Esejās risinātie jautājumi noteikti ir būtiski arī šolaiku digitālā, tehnoloģiju laikmeta steidzīgajam cilvēkam, kuram šajā straujajā skrējienā ik dienu jāmeklē veidi, kā norimt un piestāt; domāt – tātad dzīvot. Sarežģītie jautājumi, kurus Roberts Mūks risina esejās, nebūt nav ietērpti sarežģītā izteiksmē. Pārdomās, kurās autors dalās ar lasītāju, neatrast atbildes uz tiem visiem, bet tās dod iespēju ieraudzīt arvien jaunus virzienus, kuros meklēt.

Šai dzīves ievārījumā kaut kā trūkst