MĪMIKRIJA
monologs bez «Caps Lock» ievada vietā:
manā drēbju skapī dzīvo vesela pasaule. šeit var atrast tērpus gan ballei, gan pastaigai, gan darbam. katrs izgājiens sabiedrībā ir neaizmirstams notikums. ar kostīma palīdzību: es epatēju publiku, maskējos jeb pielāgojos galma etiķetei un modes tendencēm, kā arī izdomāju kaut ko jaunu. visas teātra maskas man ir tuvas, bet tās manu personību neatklāj pilnībā.
es sēžu krēslā un rakstu. man uz sejas ir uzlikta sikspārņa maska. man patīk lidot, ķert mūzu aiz spārna, pilnveidoties un stāstīt par izjūtām. es tiecos pēc skaistuma un harmonijas. paņēmiens «draw poetry» dod iespēju pasniegt «ēdienu» perfekti. lasītājs redz bildi, lasa dzeju, sajūt grāmatas smaržu, pielaiko tērpus, izdara secinājumus: šie kostīmi piestāv viņa raksturam, dzīves stilam vai nē…
laipni lūgti mīmikrijas ceļojumā!
jūsu K. L.
(kristīne lācare, nevis karls lāgerfelds)
