Klusie gadi

Bohdana ir noslēgta meitene, kas dzīvo kopā ar nīgro tēvu un labsirdīgo, taču pakļāvīgo Belu. Viņu nomoka spriedze ģimenē un noslēpums, kas nemitīgi urda viņas domas: Kāpēc smagi slimā vecmāmiņa pēdējā ciemošanās reizē slimnīcā bija uzrunājusi viņu par Blanku? Līdzās tiek atklāts Svatopluka Žāka stāsts, viņš ir iesīkstējis komunists, kas visu savu dzīvi veltījis sociālisma celtniecībai, mīlestībai uz sievu un meitu, kuras nākotnei vajadzēja būt tikpat spožai kā zvaigznei sarkanajā karogā. Taču mēdz sacīt: Ja gribat sasmīdināt Dievu, izstāstiet viņam par saviem plāniem. Tā nu vienā brīdī abi stāsti saplūst vienā un izrādās, ka nekas nav tāds, kā līdz šim šķitis, un nepavisam ne tāds, kādam vajadzēja būt.

Šis Alenas Mornštainovas romāns atšķiras no viņas iepriekšējiem darbiem. “Klusie gadi ir intīma ģimenes drāma, kur galvenā loma nav lielajai vēsturei, bet gan nejaušībām un cilvēku raksturiem. Klusuma gadi atklāj ģimenes noslēpumu, strīdu, kas izcēlās pagājušā gadsimta 70. gados. Alenai Mornštajnovai ir spējas stāstīt stāstu tā, lai tā līkloči atklājas pakāpeniski. Tāpat kā romāns „Hana”, tas ir neiedomājami spēcīgi un aizraujoši uzrakstīts stāsts, kas pakļauj lasītāju no pirmās līdz pēdējai lappusei.

ALENA MORNŠTAINOVA (Alena Mornštajnová) literatūrā debitējusi 2013. gadā ar romānu “Aklā karte” (Slepá mapa), kas ieguva balvas “Čehu grāmata 2014” nomināciju. Līdzz šim vispopulārāko romānu „Hana”, latviešu izdevis „Pētergailis” 2019. gadā. Šobrīd Alena Mornštainova ir viena no visiecienītākajām čehu rakstniecēm, jo viņas grāmatu tirāžas pārsniegušas 500 000 eksemplāru Čehijā vien. Jānis Krastiņš, tulkotājs.

Autore apbrīnojami smalkā, bet vienlaikus lasītājam saprotamā valodā ved viņu pa stāsta līkomotajiem ceļiem, noturot un kāpinot auditorijas uzmanību, jo aiz katra līkuma atklājas kas jauns, kas pilnīgi negaidīts. Tieši šī rakstnieces spēja izskaidro viņas stāstījuma pievilcību – tie nav tikai melnbalti attēli, bet gan krāsains audekls ar daudzveidīgiem, krāsainiem, dzīviem filmas kadriem. Zdenko Pavelka rakstījis, ka “Mornštainovai piemīt spēja spēlēties ar visdažādākajām kombinācijām, pārlecot no pagātnes uz nākotni, taču vienmēr tā, lai lasītāji nezaudētu ceļu daudzajos pinumos.”( Mezi řádky, Kosmas).

Autore, pat rakstot par tūkstoškārt dzirdēto, veiksmīgi izvairījusies no klišejām, viņas valoda ir precīza, tajā neatrast nevajadzīgu sentimentu, rakstniece ar apbrīnojami asi nosmailinātu izjūtu zīmuli zīmē savus reālistiskos varoņus. Jana Benešova (Jana Benešová) par romānu “Klusie gadi”: “Dzīvot plecu pie pleca nav tas pats, kas dzīvot kopā. Par šīm un citām nelaimēm cilvēku attiecību pasaulē savā jaunākajā romānā raksta Alena Mornštainova. Rakstniece ir pierādījusi, ka autori var kļūt populāri (un līdz ar to plašas auditorijas lasīti) bez fantāzijas, šausmu un detektīvžanra eksperimentiem. Viņi var iztikt pat bez seksa vai neprātības no bagāto pasaules, var iztikt bez utopijām un distopijām. Viņiem nav vajadzīgas sirreālas spēles vai iekavās ietverti dokumentāli fragmenti, kas liek daiļliteratūrai saplūst ar reālo vēsturi.”

Alenai Mornštainovai izdevies uzrunāt ne vien čehu, bet arī daudzu citu valstu lasītājus, tostarp latviešu lasītājus, kas beidzot sagaidījuši arī otra, īsā laikā plašu atzinību guvuša autores darba tulkojumu (tulkotājs Jānis Krastiņš) – romānu “Klusie gadi”.