Grāmatai “Akuratera māja” dota žanra norāde – ceļvedis. 262 lappuses biezā grāmata sniedz detalizētu Jāņa Akuratera mājas arhitektoniskā veidola, apdares, kā arī iekārtotās interjera ekspozīcijas aprakstu un analīzi. Grāmatas izdevēji ir Memoriālo muzeju apvienības Jāņa Akuratera muzejs un Jāņa Akuratera biedrība. Māksliniece ceļvedim ir Daiga Brinkmane. Grāmata izdota ar Rīgas domes un Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

Grāmata ir Akuratera mājas 90 gadu jubilejas notikums.

1933. gada ziemā Akuratera ģimene iegādājas gruntsgabalu Torņakalnā. Pavasarī arhitekts Verners Vitands izstrādāja koka savrupmājās projektu, bet jau vēlā rudenī Akuratera ģimene pārcēlās no dzīvokļa Blaumaņa ielā un savu māju Torņakalnā.

1987. gadā Jāņa Akuratera mazdēls Jānis Viesturs Osis pārdeva māju Latvijas Kultūras ministrijai. 1991. gadā tika atvērts Jāņa Akuratera muzejs. Sākotnēji apmeklētājiem bija pieejams tikai mājas pirmais stāvs – Kamīnzāle un Ēdamistaba, kur bija vitrīnās izvietota ekspozīcija par dzejnieka dzīvi. Vairākus gadus vēlāk interjera ekspozīcijas tika atvērtas arī Dzejnieka kabinetā, Gaišajā salonā un Marijas istabā. 2006. gadā Dainis Bruģis ar Inu Līni un sadarbībā ar muzeja speciālistēm izstrādāja Jāņa Akuratera muzeja interjera ekspozīcijas projektu. Daudzu gadu garumā ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Kultūras ministrijas un privātu ziedotāju atbalstu tika restaurētas Akuratera ģimenes mēbeles, iegādāti zudušajiem priekšmetiem līdzvērtīgi eksponāti. 2015.–2016. gadā ar Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” finansiālu atbalstu tika veikta Akuratera mājas restaurācija. Interjera ekspozīcijas izveide daļēji tika pabeigta 2017. gadā, kad apmeklētājiem tika atvērta ekspozīcija 10 telpās – Priekšnamā, Kamīnzālē, Ēdamistabā, Trauku istabā, Virtuvē, Dzejnieka kabinetā, Gaišajā salonā, Laimas istabā, Marijas Annas istabā, Vannas istabā. Kā sava veida šī projekta turpinājums ir tagad izdotā grāmata “Akuratera māja”.