Nārnijas hronikas, 6. Sudraba krēsls
Iedomāsimies, ka mēs to visu esam redzējuši sapņos vai izdomājuši. Tādā gadījumā viss, kas man sakāms, skan šādi: iedomātais šķiet krietni svarīgāks par īsteno. Iedomāsimies, ka šī jūsu melnās bedres karaliste ir vienīgā pasaule. Redziet, manuprāt, tā ir gaužām nelādzīga. Ja jums taisnība, tad mēs esam tikai mazi bērni, kas rotaļājas. Tomēr četri bērni, kas spēlējas, var pārvērst rotaļu pasauli tiktāl, ka tā izsmeļ tukšu visu jūsu īsto pasauli. Tāpēc es atbalstu rotaļu pasauli. Es būšu Aslana pusē, pat ja nav nekāda Aslana, kas to vadītu. Es dzīvošu tik līdzīgi nārnietim, cik vien spēšu, pat ja tāda Nārnija nepastāv.
NĀRNIJA. NĀRNIJA. NĀRNIJA
Zeme, kurā maģiski lāsti sēj aizmirstību...
Kurā raganas un milži perina ļaunus plānus...
Kur šķiet, ka nekas nespēs lauzt burvestības varu...
Pasaulslavenās grāmatu sērijas “Nārnijas hronikas” sestā daļa “Sudraba krēsls” aizved divus bērnus satraucošā ceļojumā, kurā tiem jāatbrīvo raganas burvestības sasaistīts gūsteknis. Savā ceļā uz pazemes valstību tie sastopas ar briesmām un viltu, kas pārspēj visu sagaidāmo... Taču viņu pusē ir kāds uzticams palīgs, kas pat raganai iedveš šausmas.
No angļu valodas tulkojusi Ilga Melnbārde.
