Elpa. Jaunā zinātne par zudušu mākslu

Nav nozīmes tam, ko jūs ēdat, cik daudz vingrojat, cik tievs, jauns vai gudrs esat, ja jūs neelpojat pareizi. Mūsu veselībai un labsajūtai nav nekā svarīgāka par elpošanu: ieelpot, izelpot un atkārtot to divdesmit piecus tūkstošus reižu dienā. Tomēr cilvēki kā suga ir zaudējuši spēju pareizi elpot, un tam ir nopietnas sekas.

Žurnālists Džeimss Nestors apceļo pasauli, lai noskaidrotu, kur esam kļūdījušies un kā to izlabot. Pārsteidzošā kārtā atbildes nav atrodamas pulmonoloģijas laboratorijās, bet gan seno apbedījumu vietu dubļainajos izrakumos, slepenos padomju bunkuros, Ņūdžersijas kora skolās un miglainās Sanpaulu ielās. Nestors iztaujā ekspertus, kas pēta noslēpumainajās, senajās elpošanas praksēs, piemēram, Pranajama, Sudaršan krija un Tummo, rodamo zinātni, kā arī sadarbojas ar plaušu speciālistiem, lai zinātniski pārbaudītu iepriekš pieņemtos uzskatus par to, kā mēs elpojam.

Mūsdienu pētījumi rāda, ka, veicot pat nelielas ieelpas un izelpas korekcijas, iespējams:
*uzlabot sportisko sniegumu;
*atjaunot iekšējos orgānus;
*apturēt krākšanu, astmu un autoimūnas slimības;
*un pat iztaisnot skoliozes skartus mugurkaulus.

Tam nevajadzētu būt iespējamam, un tomēr tā ir.

Balstoties uz tūkstošiem gadu laikā uzkrātiem medicīniskiem tekstiem, kā arī jaunākajiem un progresīvākajiem pētījumiem pulmonoloģijā, psiholoģijā, bioķīmijā un cilvēka fizioloģijā, Elpa apgāž ierastos pieņēmumus par mūsu vissvarīgākajām bioloģiskajām funkcijām. Jūs nekad vairs neelposiet tā kā iepriekš.

No angļu valodas tulkojusi Aiga Veckalne.