Main image
Click to view image in fullscreen
![]()
15,95 €
Dievs, Tava zeme deg! Kantāte
Produkta informācija
Iesējuma veids:
Mīkstie vāki
Izdevējs:
Latvijas Okupācijas muzejs
ISBN:
9789934891984
Izdošanas gads:
2023
Valoda:
latviešu
Platums x garums x augstums, mm:
170 x 240 x 12
Svars (kg):
0.75
Lappušu skaits:
88
Iesējuma veids:
Mīkstie vāki
Apraksts
Svētku noskaņās Dziesmu un deju svētku 150. jubilejas gaidās, atzīmējot 80 gadus kopš kantātes “Dievs, Tava zeme deg” tapšanas, Latvijas Okupācijas muzejs ir izdevis informatīvo izdevumu – burtnīcu - ““Dievs, Tava zeme deg” dzejnieka Andreja Eglīša un komponistes Lūcijas Garūtas kantāte”.
Burtnīcas satura centrā ir Lūcija Garūta un Andrejs Eglītis, kā arī Kantātes izpildītāji: Teodora Reitera koris, solisti Mariss Vētra un Ādolfs Kaktiņš, atgādinot viņu dzīves gājumu un māksliniecisko pienesumu. Pētniecības gaitā ir izzinātas šo un vēl citu personu piemiņas vietas Latvijā un ārpus tās.
1944. gada 15. martā ļaužu pārpilnā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā kantāti “Dievs, Tava zeme deg!” pirmatskaņoja Reitera koris, dziedātāji Ādolfs Kaktiņš, Mariss Vētra; pie ērģelēm, aizvietojot saslimušo Alfrēdu Kalniņu, - pati autore. Kantāte “Dievs, Tava zeme deg!” tapa pateicoties Kuldīgas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāja Oskara Sakārņa izsludinātajam konkursam par kantātes “Latvju lūgšana Dievam” tekstu un mūziku, lai bargajā Otrā pasaules kara laikā stiprinātu tautu un atklātu tās pārdzīvojumus. Par labākajiem atzina divus A. Eglīša darbus, kurus apvienojot, iedvesmu kantātes mūzikas radīšanai guva L. Garūta. Kantātes pirmatskaņojums notika 1944. gada 15. martā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Sākoties Otrajai padomju okupācaijai, kantāti izpildīt aizliedza un ierakstus iznīcināja, tomēr 1982. gadā to restaurēja komponists Longins Apkalns, tā tik atskaņota Zviedrijā un Vācijā. Latvijā kantāte iezīmēja Trešās atmodas vēsmas un “Lūgšana” – kantātes vidusdaļa – kļuva par 1990. gada Vispārējo latviešu dziesmu svētku koncerta kulmināciju. 2018. gadā “Lūgšana” no kantātes atkal skanēja Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā. Kantāte iekļauta Latvijas kultūras kanonā.
Izdevums ir tapis Latvijas Okupācijas muzeja Piemiņas vietu projekta “XX gadsimta politiskā vēsture piemiņas vietā” ietvaros. Tematiskās burtnīcas autori: Rihards Pētersons, Kristīne Čakstiņa un māksliniece Līga Dubrovska. Tematisko burtnīcu sērijā sadarbībā ar karšu izdevniecību “Jāņa sēta” Latvijas Okupācijas muzejs 2021. gadā ir izdevis pirmo izdevumu par Kurtu Fridrihsonu un “franču grupu”.
Burtnīcas satura centrā ir Lūcija Garūta un Andrejs Eglītis, kā arī Kantātes izpildītāji: Teodora Reitera koris, solisti Mariss Vētra un Ādolfs Kaktiņš, atgādinot viņu dzīves gājumu un māksliniecisko pienesumu. Pētniecības gaitā ir izzinātas šo un vēl citu personu piemiņas vietas Latvijā un ārpus tās.
1944. gada 15. martā ļaužu pārpilnā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā kantāti “Dievs, Tava zeme deg!” pirmatskaņoja Reitera koris, dziedātāji Ādolfs Kaktiņš, Mariss Vētra; pie ērģelēm, aizvietojot saslimušo Alfrēdu Kalniņu, - pati autore. Kantāte “Dievs, Tava zeme deg!” tapa pateicoties Kuldīgas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāja Oskara Sakārņa izsludinātajam konkursam par kantātes “Latvju lūgšana Dievam” tekstu un mūziku, lai bargajā Otrā pasaules kara laikā stiprinātu tautu un atklātu tās pārdzīvojumus. Par labākajiem atzina divus A. Eglīša darbus, kurus apvienojot, iedvesmu kantātes mūzikas radīšanai guva L. Garūta. Kantātes pirmatskaņojums notika 1944. gada 15. martā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Sākoties Otrajai padomju okupācaijai, kantāti izpildīt aizliedza un ierakstus iznīcināja, tomēr 1982. gadā to restaurēja komponists Longins Apkalns, tā tik atskaņota Zviedrijā un Vācijā. Latvijā kantāte iezīmēja Trešās atmodas vēsmas un “Lūgšana” – kantātes vidusdaļa – kļuva par 1990. gada Vispārējo latviešu dziesmu svētku koncerta kulmināciju. 2018. gadā “Lūgšana” no kantātes atkal skanēja Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā. Kantāte iekļauta Latvijas kultūras kanonā.
Izdevums ir tapis Latvijas Okupācijas muzeja Piemiņas vietu projekta “XX gadsimta politiskā vēsture piemiņas vietā” ietvaros. Tematiskās burtnīcas autori: Rihards Pētersons, Kristīne Čakstiņa un māksliniece Līga Dubrovska. Tematisko burtnīcu sērijā sadarbībā ar karšu izdevniecību “Jāņa sēta” Latvijas Okupācijas muzejs 2021. gadā ir izdevis pirmo izdevumu par Kurtu Fridrihsonu un “franču grupu”.
Lasītāju atsauksmes
Līdzīgas grāmatas
