Main image
Click to view image in fullscreen
![]()
6,89 €
Gadsimtu mijas smiekli. Bilingvāls rakstu krājums
Produkta informācija
Iesējuma veids:
Cietie vāki
Izdevējs:
Zinātne
ISBN:
9789934549182
Izdošanas gads:
2016
Valoda:
latviešu
Platums x garums x augstums, mm:
145 x 185 x 17
Svars (kg):
0.35
Lappušu skaits:
190
Iesējuma veids:
Cietie vāki
Apraksts
Krājumā iekļauti Latvijas, Beļģijas un Francijas zinātnieku raksti, kas tapuši pēc 2014. gada pavasarī notikušās starptautiskās starpdisciplinārās konferences Gadsimtu mijas smiekli / Le Rire fin de si?cle. Jēdziens „smiekli” konferences, kā arī šā krājuma nosaukumā, izmantots plašā nozīmē, ietverot ne vien humora un komisma aspektus, bet arī groteskas smieklus un traģiskos vai ārprāta smieklus.
Zinātnisko rakstu krājuma sastādītāju mērķis bija pievērsties smieklu atšķirīgajām izpausmēm literatūrā un mākslās un šo dažādo formu spējai radīt jaunas nozīmes vai raisīt jaunus pavērsienus ne vien estētiskajā, bet arī sociālajā telpā, kā arī aktualizēt frankofono literatūru un mākslu kā nozīmīgu gadsimtu mijas latviešu kultūras iedvesmas avotu. Šajā krājumā apkopoti dažādu Latvijas un ārvalstu humanitāro zinātņu nozaru pētnieku raksti.
Daina Teters apskata dažādu kultūru un laiku smieklu prakšu atspoguļojumu literāros un reliģiskos tekstos, tajos lasāmo idiomātisko un metaforisko valodas lietojumu. Andrejs Balodis pēta smieklu un asprātības koncepcijas jau pieminētajos Bergsona un Freida darbos, tās skatot savdabīgā rakursā, proti, kā starpniekmehānismu, kas skaidro valodu kā komunikācijas sistēmu, sociālās attiecības. Ruānas Universitātes pētniece Nadēža Langbūra (Nadege Langbour) analizē Denī Didro darbu saikni ar fumistes literārās bohēmas smiekliem, uzsverot viņa smieklu savdabību un novatorismu, pētniece tajos saskata fin de siclesmieklu priekšvēstnesi.
Valda Čakare raksta par vācu kultūras pastarpināto commedia dell’arte Blaumaņa daiļradē kā vienu no viņa modernās iztēles pamatiezīmēm, bet Simona Sofija Valke pievēršas Jāņa Poruka kaleidoskopiskās drāmas „Ideāli” kultūrainas un grotesko paņēmienu analīzei, kurā smiekli veido apvērstu literāru vērtību hierarhiju. Guntars Dreijers iedziļinās Šarla Bodlēra absolūtā komisma teorijā groteskas un lirisko tēlu smieklu kontekstā. Mākslinieka Jāzepa Grosvalda, kurš nosauc franču valodu par savu otru dzimto valodu, un kura Venēcijā, Marseļā un Parīzē tapušās skices raksturo „francisks” smaids, komiskajos zīmējumos un karikatūrās iedziļinājusies mākslas zinātniece Edvarda Šmite.
Zinātnisko rakstu krājuma sastādītāju mērķis bija pievērsties smieklu atšķirīgajām izpausmēm literatūrā un mākslās un šo dažādo formu spējai radīt jaunas nozīmes vai raisīt jaunus pavērsienus ne vien estētiskajā, bet arī sociālajā telpā, kā arī aktualizēt frankofono literatūru un mākslu kā nozīmīgu gadsimtu mijas latviešu kultūras iedvesmas avotu. Šajā krājumā apkopoti dažādu Latvijas un ārvalstu humanitāro zinātņu nozaru pētnieku raksti.
Daina Teters apskata dažādu kultūru un laiku smieklu prakšu atspoguļojumu literāros un reliģiskos tekstos, tajos lasāmo idiomātisko un metaforisko valodas lietojumu. Andrejs Balodis pēta smieklu un asprātības koncepcijas jau pieminētajos Bergsona un Freida darbos, tās skatot savdabīgā rakursā, proti, kā starpniekmehānismu, kas skaidro valodu kā komunikācijas sistēmu, sociālās attiecības. Ruānas Universitātes pētniece Nadēža Langbūra (Nadege Langbour) analizē Denī Didro darbu saikni ar fumistes literārās bohēmas smiekliem, uzsverot viņa smieklu savdabību un novatorismu, pētniece tajos saskata fin de siclesmieklu priekšvēstnesi.
Valda Čakare raksta par vācu kultūras pastarpināto commedia dell’arte Blaumaņa daiļradē kā vienu no viņa modernās iztēles pamatiezīmēm, bet Simona Sofija Valke pievēršas Jāņa Poruka kaleidoskopiskās drāmas „Ideāli” kultūrainas un grotesko paņēmienu analīzei, kurā smiekli veido apvērstu literāru vērtību hierarhiju. Guntars Dreijers iedziļinās Šarla Bodlēra absolūtā komisma teorijā groteskas un lirisko tēlu smieklu kontekstā. Mākslinieka Jāzepa Grosvalda, kurš nosauc franču valodu par savu otru dzimto valodu, un kura Venēcijā, Marseļā un Parīzē tapušās skices raksturo „francisks” smaids, komiskajos zīmējumos un karikatūrās iedziļinājusies mākslas zinātniece Edvarda Šmite.
Lasītāju atsauksmes
Līdzīgas grāmatas
