Latviešu tautiski-dinamiskais pasaules uzskats mūsdienīgi pieņemami parāda, ka var iztikt bez neizskaidrojamas mistikas. Tas atšķiras no visiem citiem cilvēku izdomātiem dievu aprakstiem ar to, ka nezināmo, neizprotamo parāda ar parastai dzīvošanai līdzīgu teiksmainību.

Smeliet no žurnāla "Ilustrātā Zinātne" un līdzīgiem avotiem - varēsiet apbrīnot cilvēka saprāta un iztēles spēju ne tikai izdomāt nepierādāmus mistikas paraugus, bet arī paredzēt un atklāt, parādīt un pierādīt meiedomājami sarežģītās, it kā pārdabiskās norises gan Dabā, tās daļā - cilvēkā, gan Visumā.

Jānis Siliņš (1937) dzimis Jelgavā skolotāju ģimenē. Kā ikviens domājošs cilvēks, meklējis atbildes uz būtiskiem dzīves jautājumiem, uz kuriem atrastāsatbildes nosaka viņa dzīves veidu, palīdz sakārtot gan savu iekšējo pasauli, gan attieksmi pret apkārtējo pasauli. Atjaunotās neatkarīgās Latvijas sākuma gadi daudziem cilvēkiem bija laiks, kad daudzas vērtības un uzskati tika izvērtēti no jauna, rodot arī plašas iespējas tās pārrunāt un diskutēt sabiedrībā, daudzi mūsu inteliģences ļaudis par to domāja, rakstīja, runāja. Grāmatas autora mērķis: atstāt savu liecību kā mantojumu nākamajām paaudzēm, apskatot un aktualizējot latviski tautiskās pamatvērtības kālaikmetīgu "Dieva turēšanas" formu un iespēju. Atmodas sākumā, kad radās iespēja iepazīties ar Ernesta Brastiņaizveidotās dievturības pamatiem, J. Siliņš iekļāvies Latvijas Dievturu Sadraudzes darbībā, arī tās vadībā, grāmatā atrodamas nozīmīgas un pagaidām unikālas dievturu darbības liecības laikā no !990. līdz 2008. gadam. Vairākusgadus vadījis dievturu radio raidījumus Latvijas Radio 1. programmā, aktīvi iesaistījies arī latviešu folkloras mācības padziļinātas skolu mācību programmas "Baltā stunda" veidošanā sadarbībā ar Latvijas Izglītības ministriju. Publicējies izdevumos "Literatūra un Māksla", "Nacionālā Neatkarība", kopā ar Tupešu Jāni no 2004. līdz 2008. gadam izdevis 17 periodoskus žurnālus "Latviskais Dieva padoms". Autors izsaka sevišķu paldies jau Viņsaulē aizgājušam Tupešu Jānim, bez viņa kā dziļa domu biedra atbalsta šī grāmata diez vai būtu tapusi.

"Stiprināt latviešu tautas pašapziņu, tās savdabīgo kultūru un tautas pašas domu dzīlēs dzimušo Dieva izpratni - tas ir šajā grāmatas iegrodētais fundamentālais pamats. Autors ir ielicis mums rokās garīgo atslēgu, kura atvērs apjēgu par lietām un darbībām, kas nodrošina "etnosu futu (futu for ethno)" - tautas kā nācijas izdzīvošanu nākotnē. Autora dzīves laikā gūtās zinības par daudzu tautu Dievu būtību apkopotas secīgā reliģiju panorāmā. Tām būtu jāsekmē latvju savstarpējo sapratni un sadarbību par tradicionālās kultūras, vēstures un dainās atstātās Dieva izpratnes mantojuma padziļinātas izpētes nepieciešamību. Latvieši un citu tautību Latvijas iedzīvotāji, kuri ir ieinteresēti savas personības izaugsmē caur nacionālās pašapziņas stabilizēšanu un tradicionālās dzīvesziņas pielietošanu ikdienā atradīs šajā grāmatā cilvēciski skaidru stāstu, kas nepieciešams, lai nostiprinātu vēlmi mūsu tautai būt ilgtspējīgai." - Eva Mārtuža, rakstniece

Zenta Mauriņa ir teikusi: "Pasaules uzskats ir atbilžu kopība par dzīves uzdevumiem, jēgu, mērķi, atzinumu vienība par pasauli kā totalitāti. Latviešu pasaules uzskats nav antropocentrisks kā grieķiem, kur cilvēks ir nostādīts visas pasaules centrā, dainu latvietis ir panteists: viņš jūtas saistīts ar visu dabu, viņš ir tikai mazs smilšu grauds lielajā, apbrīnojamā pasaulē, kur viss daiļi izkārtots pēc Dieva prāta un kur viņš drīkst kavēties tikai īsu brīdi."

Šī grāmata ir veidota kā Saruna.
Saruna par pagātni, tagadni, nākotni.
Par mums šajā pasaulē.

Latviešu tautiskais pasaules uzskats