Nejaušais kolekcionārs
Gaja Kenaveja romāns “Nejaušais kolekcionārs” 2021. gadā saņēmis Bollinger Everyman Wodehouse balvu kā labākais komiskais romāns Apvienotajā Karalistē. Tagad tas nācis klajā izdevniecībā „Aminori”, latviešu valodā to tulkojis Gunvaldis Priedītis.
Romāns sarakstīts labākajās angļu humora tradīcijās, uz ko jau norāda tam piešķirtā balva, kas nosaukta klasiķa P.G. Vudhausa vārdā. Romāna darbība risinās mūsdienās – laikmetīgās mākslas pasaulē. Miljardieres vīrs Hermanis Gertšs nejauši kļūst par mākslas galerijas līdzstrādnieku Cīrihē. Vienkārši tāpēc, lai būtu ko atbildēt uz jautājumu „Ar ko jūs nodarbojaties?”. Atklājas, ka viņam ir ķēriens uz tirgošanos ar gleznām un neticamā kārtā Hermanis kļūst par pasaules mēroga mākslas superdīleri. Drīz vien gleznu cenas sasniedz septiņciparu skaitļus, galerijas tiek atvērtas ASV, Londonā, Madridē, Maskavā. Taču tad Hermanim rodas nepieciešamība „aizņemties” kāda angļu hipija identitāti. Tā izrādās liktenīga kļūda.
Gaja Kenaveja (1957) darbos humors bieži ir neatdalāms no asiem sociāliem komentāriem. Pazīstamākie viņa darbi ir grāmata „Viena tauta” („One People”), kas stāsta par Jamaikas ciematu, kuru apdraud ASV masu tūrisms, kā arī autobiogrāfiskais darbs „Laiks doties” („Time to Go”), kurā pausta rakstnieka attieksme pret eitanāzijas problēmu. Kenaveja jaunākā romāna „Labais blēdis” („Good Scammer”) darbība arī notiek Jamaikā, kur rakstnieks pavadījis lielu savas dzīves daļu. Atšķirīgā vēstījuma un problēmu vērtējuma dēļ Kenavejs tiek vērtēts kā respektējams mūsdienu angļu rakstnieks. Par rakstnieka misiju Kenavejs ir teicis: „Es rakstu ar mērķi iepriecināt un uzjautrināt. Ceru, ka likšu smieties skaļā balsī. Smiekli ir visefektīvākais ierocis, atbildot uz dzīves grūtībām un izaicinājumiem. Ja spēju rosināt lasītāju dzīvot laimīgākā, priecīgākā pasaulē, mana misija ir izdevusies.”
Tā nav nejaušība, ka grāmatas vāka noformējumā izmantota Māras Vaičunas (1949–2019) glezna „Loto”, 2005, jo pēc mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes domām viņa ir būtiska 20. gadsimta otrās puses un gadsimtu mijas unikalitāte. Burāne raksta: „Aizvien paliek neatminēta, neatminama mīkla, kas atšķir vājus darbus no izciliem, kas atšķir viltojumus no oriģināliem, kas vienus padara pasaulē pazīstamus, bet citus noklusē gadsimtiem. Par to arī šī grāmata, kuru grezno smalks un vārdos pilnībā neizsakāms gleznojums.”
